Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā komisijas iniciatori bija savākuši 36 deputātu parakstus, visi bija no opozīcijas partijām.
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai pagājušajā nedēļā tika savākti 36 deputātu paraksti, visi bija no opozīcijas partijām - "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai".
Pirmais debatēs runāt bija pieteicies deputāts Arturs Kaimiņš no Latvijas Reģionu apvienības. Viņš uzsvēra, ka visu, kas pienākums ir panākt to, lai traģēdija neatkārtojas, un lēmumu par komisiju sasaistīja ar Lāčplēša dienu un kritušo strēlnieku piemiņu Brāļu kapos.
„Tagad mums ir 54 Zolitūdes upuri, kuri nav miruši no lodēm, bet no mūsu likumdošanas neizdarības. Mums ir pienākums atdot godu un mācīties no bez vainas cietušo upuru likteņa, lai tas nenotiek atkal,” teica Kaimiņš. „Tāpēc ir tik ļoti svarīgi noskaidrot, kā ar likumdošanas palīdzību var veidot to profesionāļu rīcību, kas būvē sabiedriskās celtnes, kas glābj cietušos, kas izmeklē noziegumus. Iespējams, viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Ja birokrātija ir tik postoša un smagnēja, tad tā ir jāvienkāršo,” sacīja Kaimiņš.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciētāji bija Kaimiņš un deputāte Regīna Ločmele-Luņova no „Saskaņas”, kura arī pārstāv biedrību „Zolitūde 2111”. Viņa cer, ka šī komisija varētu veidot precedentu, ka Saeimā strādājošās partijas var vienoties un strādāt pie kopīgiem jautājumiem.
„Šoreiz ir runa par to, lai izvērtētu Latvijas valsts rīcību pēc 2013.gada 21.novembra notikumiem, ir runa par pilni analīzi, kāpēc notika šī traģēdija, bet mēs nedublēsim izmeklēšanu. Kāpēc tas nozīmē – kādas likuma normas sekmēja šo traģēdija. Bet tas tiks darīts tikai tādēļ, lai zinātu kādas likuma normas mums jāpilnveido, jāpapildina, jāmaina vai jāizveido no jauna,” norāda Ločmele – Luņova.
Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) savukārt debatēs bija piesardzīgs attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām, atgādinot pieredzi ar citu komisiju, kurā esot sākušās pozīcijas un opozīcijas spēles. „Arī šajā komisijā, nu nedod Dievs, ja viena daļa gribēs pierādīt, ka vainīga ir valdība, otra daļa gribēs pierādīt, ka vainīga ir Rīgas dome, tad rezultāta, protams, nebūs,” sacīja Seržants.
„Tāpēc es tikai varu novēlēt šai komisijai patiešām atrast uzreiz kopēju valodu un produktīvi strādāt, lai šāds te ziņojums, kas man ir rokās, nepaliktu nenolasīts, jo pietiek vienam komisijas deputātam būt neapmierinātam ar to, kas šajā ziņojumā ir rakstīts, viņš šo ziņojumu neparaksta, un šis ziņojums ieguļas kādā no atvilktnēm un visu šo te cilvēku darbs un valsts līdzekļi ir izkūpējuši gaisā,” norādīja Seržants.
Ar interesi šīs debates vēroja bijušais sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs Aivars Borovkovs, kurš atgādina, ka piemēram, savulaik sagrūstot Ķeguma HES tiltam izmeklētāju rīcība bijusi aktīvāka.
Šodien izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir jau 20. neatkarīgās Latvijas laikā. Pētīti „Latvenergo” trīs miljoni, „Krājbankas” krahs, pedofilijas skandāls un pat Einara Repšes finansiālā darbība.
Līdzšinējie komisiju darba rezultāti augļus gan nav nesuši. Pateicoties skaitliskajai opozīcijai deputātiem tagad ir samērā viegli savākt nepieciešamos 34 parakstus izmeklēšanas komisiju veidošanai un iespējams, ka nākamā būs komisija “Citadeles” pārdošanas darījuma izvērtēšanai.
Plānots, ka komisijas sastāvā būs 12 cilvēki jeb katra partija deleģēs divus deputātus. Uz komisijas sēdēm varēs aicināt ekspertus, jebkuras iestādes darbiniekus un arī personas paskaidrojumu sniegšanai.
"No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba Latvijas Radio programmai "Pēcpusdiena" sacīja, ka komisijas uzdevums nebūs veikt paralēlu izmeklēšanu komisijai, taču Saeimas deputātu pārziņā būs likumu un likumdošanas analīze, nepieļaujot līdzīgas traģēdijas Zolitūdē atkārtošanos. „Svarīgi ir vērtēt likumdošanu (..) Faktiski ar vienu lēmumu tika nolemts likvidēt būvinspekciju, taču tas izmainīja visu sistēmu (..) Šeit [parlamentārās komisijas darbu] ir vajadzīgs redzēt likumdošanas darbu," teica Sudraba.
Traģēdijā bojā gājušā Andreja Burvja tēvs Imants Burvis norādīja, ka pilnībā atbalsta komisijas izveidi. Tomēr ir svarīgi izvērtēt arī citu institūciju darbu. Viņaprāt, ir svarīgi noskaidrot, vai saistībā ar "Maxima" veikala būvniecību nebija korupcijas.
Savukārt sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Gundars Jankovs apšaubīja, ka komisija savā darbā spēs būt objektīva un palūkoties uz sevi no malas.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Jau vēstīts, ka pēc Zolitūdes traģēdijas valdība nolēma izveidot sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, taču šī iecere izgāzās. Komisija bija izveidota milzu steigā faktiski bez likumiskā mandāta un uzdevumiem.
