"Taisu rotājumus, te būs drīz mazs koncertiņš, un mēs rotājam zāli," atklāj Viktorija, kura kopā ar citiem bērniem un pieaugušajiem dienu pirms pareizticīgo Ziemassvētkiem Rēzeknē darbojas nesen pareizticīgo draudzei piešķirtajās telpās, kur šobrīd top draudzes kultūrizglītojošais centrs. Pieaugušie telpās ienes egles, bet Viktorija, griezdama no papīra sniegpārsliņas neslēpj, ka Ziemassvētki tai patīk, jo tie ir īsti ģimenes svētki.
Telpās, kur agrāk bija bērnu un jauniešu centrs, pareizticīgo draudze cer ar laiku ierīkot bibliotēku, veidot interešu pulciņus, bet pagaidām šeit notiek svētdienas skola draudzes bērniem un pirmo reizi tiks svinēti arī Ziemassvētki.
"Šeit mūsu pilsētā notiek visa pareizticīgo dzīve, te ir svētdienas skola bērniem, te notiek dažādi pasākumi, šeit mēs pulcējamies, svinam. Te protams mēs svinēsim arī Ziemassvētkus. Pasākums mums būs sestdien, kur gatavojam izrādi, bērni dziedās," atklāj centrā sastaptā Rita Žurzdzina, kas ikdienā strādā par sociālo darbinieci Rēzeknes novadā. Viņa arī norāda, ka pareizticīgo draudze Rēzeknē ir visai liela, tā kā šajā centrā apmācības notiek trīs bērnu grupām, bet Pareizticīgo katedrāle ik svētdienu ir ļaužu pilna "bieži gadās, ka vietas nepietiek, uz svētkiem pat baznīcā grūti tikt iekšā."
Arī vecticībnieku kopienas pārstāvji šodien svin Ziemassvētkus, galvenokārt tos atzīmējot dievnamos un ģimenes lokā. "Tomēr tāda galvenākā tradīcija pie mums ģimenē - tā ir sēdēšana pie galda, tiešām un tā ir iespēja, kad var savākties visa ģimene, visi radinieki. Protams, mūsu senči staigāja uz baznīcu, vēl mana vecmāmiņa, bet nu mēs jau esam tādi mūsdienīgi cilvēki, bet kopā sēdēšana pie galda - tas ir ļoti svarīgi," stāsta rēzekniete Marina Sokolova, kam vecticība ģimenē ir jau daudzās paaudzēs. "Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, bet pie mums ir tāds pats galds kā bija pie manas vecmammas, mēs darām visu iespējamo, lai tās tradīcijas turpinātos. Aukstā gaļa būs obligāti, karstais ēdiens, tas ir štovēti kāposti ar desu, savulaik mēs to taisījām paši un šogad šo tradīciju atjaunojām. Nezinu, kāpēc un es prasīju arī citiem saviem draugiem, kas ir vesticībnieki, bet mums, piemēram, nav pieņemts, ka ir salāti uz galda."
Galvenā arī pareizticīgo Ziemassvētku tradīcija ir nakts dievkalpojums. "Pēc tradīcijas no 6. uz 7.janvāri pusnaktī sākas dievkalpojums, liturģija, kad tas beidzas, cilvēki iet uz mājām, sēžas pie kopgalda svinēt un atzīmēt svētkus, tātad jau 7. janvāra rītā." Tieši tādēļ brīvdiena šajos svētkos būtu nepieciešama, neslēpj Rita. "Brīvdiena - tas ir ļoti svarīgi, man šķiet, jo Latvijā vispār ir liela pareizticīgo kopiena, ir arī latvieši kas ir pareizticīgie, būtu ļoti jauki ja ne 6.,7. janvāri, tad vismaz 7. janvāri atzītu valstī par brīvdienu."
Lai arī šodien, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, valstī nav oficiālas brīvdienas, Rēzeknes pilsētas domē jau ne pirmo gadu šo datumu ir iespējams izmantot kā brīvdienu. Arī Rēzeknes novada pašvaldībā izdots rīkojums ļaut šodienu izmantot kā brīvdienu pie šīm konfesijām piederošajiem pašvaldības darbiniekiem. Brīvdiena, protams, būs jāatstrādā.
"Es strādāju skolā, mums direktore piedāvāja, ka var paņemt brīvdienu, bet, ja es paņemšu brīvdienu, tad bērni vienalga atnāks uz skolu. Kas sēdēs manā vietā? - un šīs stundas ir jāatstrādā," neslēpj skolotāja un pareizticīgo draudzes locekle Kornēlija Keiša, kas brīvdienu šodien neizmanto, bet pēc pavadītās svētku nakts dievnamā dodas uz darbu.
