„Formālu lēmumu partijas nav pieņēmušas, un tas ir arī pareizi. Bet, protams, daudzi cilvēki no dažādām partijām runājuši arī ar mani. Es vienkārši skatos un mēģinu izprast, kāda varētu būt sabiedrības nostāja,” sacīja Levits.
Levits gan skaidri nepateica, vai būtu gatavs kandidēt prezidenta amatam, vien pauda, ka „tas būtu katra pilsoņa godpilns uzdevums, ja partijas vienotos”.
„Ja partijas vienojas par tādu cilvēku, kurš varētu reprezentēt mūsdienīgu, nacionālu, demokrātisku valstu, kas stāv ar abām kājām Eiropā, Rietumos. (..) Ja partijas vienojas par šāda tipa politisko virzienu, tad jāredz, vai tā kandidatūra būtu jēgpilna,” stāstīja Levits, atbildot uz jautājumu par kandidēšanu prezidenta amatam.
Tāpat viņš pauda, ka prezidentam nav reālas varas, līdz ar to nevar sagaidīt, ka tas ko tiešā veidā mainītu, jo prezidentam neviens nav pakļauts. Taču prezidents var „ietekmēt politisko domu pareizā, sakarīgā virzienā, lai partijas, politiķi, sabiedrība ieklausītos”.
Tāpēc Valsts prezidents nevar būt persona, kurai ir pretrunīgs viedoklis, bet jābūt ar skaidru redzējumu svarīgos jautājumos, uzskata Levits.
Pašreizēja prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Iepriekš viņš solīja, ka par savu lēmumu, vai kandidēt prezidenta vēlēšanās, paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
Prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu. Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.
