„Zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam.. šādiem vārdiem sākas Latvijas pirmo prezidentu - Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša - zvēresti.
Tie izlikti pārdošanā starptautiskajā izsoļu portālā „E-bay”. Sākumcena 30 000. Latvijas arhīvos šādu dokumentu nav. Taču nebija arī pētīts, vai tādi 20.gadsimta 20 – 30. gados ir tapuši. Pēc apspriedes vēsturnieki un arhīvu speciālisti ir vienisprātis.
„Visas indikācijas rāda, ka vēsturiskais dokuments patiešām ir bijis, ka prezidenti pēc svinīgā solījuma Saeimā ir uz mākslinieciski izstrādāta papīra .. kā tas tiek formulēts tā laika presē, parakstījušies. Simboliski noslēdzot savu prezidenta zvērestu. Tā tas ir noticis visas piecas reizes 20 -30 gados, kad valsts prezidenti ir zvērējuši Saeimas priekšā,” saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta pētnieks Toms Ķikuts.
Kā atzīst vēsturnieki, dokumentiem ir simboliska un mākslinieciska vērtība. Pirmo zvērestu ir zīmējis slavenais latviešu mākslinieks Rihards Zariņš. Zvērestiem būtu jāatgriežas Latvijā, un to īstā vieta būtu muzejā. „Nav arhīviskas vērtības. Viņam nav tādas vērtības kā prezidenta paziņojumam par stāšanos amatā, kas ir darbības pamats. Šim ir valstiski simboliska nozīme, un viņam ir vieta vēstures muzejā, kur visi var apskatīt un redzēt,” saka Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Vēsturnieki meklēs iespējas klātienē apskatīt dokumentus, un tiem būtu jāveic ekspertīze. Lai neiznāktu kā Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim. Viņš bija spiests atpirkt 10 000 eiro vērto 17. gadsimta sudraba kannu no Bauskas muzeja, kas senlietu bija iegādājies pēc Lancmaņa ierosinājuma. Izsoļu nama katalogā bija sagrozīta informāciju par priekšmetu. „Ir absolūti nepieciešams dabūt skaidru atbildi par autentiskumu, jāskaidro .. īpašuma tiesības un par veidiem kā Latvijas valsts varētu atgūt šos dokumentus,” norāda Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.
Tāpēc šobrīd par prezidentu zvērestu iegādi runāt pāragri.Turklāt muzejiem nav tādas naudas. „Nezinu, vai arī obligāti ir jāpērk. Domāsim, spriedīsim, atbildes vēl nav,” atzīst Garjāns.
Šī nav pirmā reize, kad interneta izsolē piedāvā Čakstes, Zemgala un Kvieša zvērestus. Pirms pusotra gada īpašnieks prasījis 100 000 eiro.