Tieši pirms gada darbu sāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīva reemigrācijas veicināšanai reģionos. Kurzemes reģionā reemigrācijas koordinatora darbu īsteno Kristīne Smilga.
Tie ir desmitiem e-pastu, lai atrisinātu kādas ģimene vai cilvēka situāciju un neskaidrus jautājumus, skaidro Kristīne Smilga.
„Pagājušā gada laikā ar mani ir sazinājušies vairāk nekā 500 cilvēku. Šobrīd jau varu teikt, ka manā redzeslokā ir aptuveni 600 cilvēki, kuriem ir jautājumi saistībā ar atgriešanos, vai ir jau atgriezušies, un tad kopīgi mēģinām tos risināt,” stāsta Smilga.
Papildus konkrētai saziņai ar cilvēkiem, Kurzemes plānošanas reģions sācis publicēt stāstus par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies Latvijā. Viena no stāstu varonēm, kura 13 gadus pavadījusi Lielbritānijā, ir “Mammas kastes” idejas aizsācēja Latvijā Anna Ozola-Kreice. Vienlaikus viņa ir divu bērnu mamma un dūla jeb atbalsta persona dzemdībās un pēc tām.
Pēc skolas beigšanas viņa devās uz Lielbritāniju, bet tagad ar savu ģimeni un diviem bērniem ir atgriezusies dzimtas mājās Grobiņas novadā, ko jaunajai ģimenei uzdāvinājusi vecmāmiņa.
“Vēl joprojām esmu dūla. Ar to arī nodarbojos. Esmu atvērusi Liepājā un arī visā Latvijā pozitīvo dzemdību kustību. Katru mēnesi tiekamies ar topošajiem vecākiem kā atbalsta grupa. Esmu izveidojusi arī “Mammas kasti”. Tā ir tāda dāvanu kaste mammām, kurām tikko ir dzimis bērniņš, lai mammas varētu sevi palutināt,” stāsta Anna.
Anna uzskata, ka nepietiek tikai ar vēlmi atgriezties.
„Ir jābūt pārliecinātam, ko tu šeit darīsi, kur tu strādāsi, kur dzīvosi. Pilnīgi noteikti šeit tas viss ir daudz grūtāk nekā Londonā. Tā vienkārši ir, nav tik viegli. Visgrūtākais ir pierast pie cilvēkiem, iedzīvoties atpakaļ sabiedrībā,” atzīst Anna.
Koordinatore Kristīne Smilga skaidro, ka situācijas un jautājumi ir dažādi. Atgriežoties ģimenēm ar bērniem, aktualizējas valodas jautājums.
“Vairumā pie mums vēršas ģimenes. Tajā brīdī, kad atgriežas ģimene ar četriem cilvēkiem un vairāk, jautājumu ir vairāk, kas jārisina,” stāsta Smilga.
“Būtisks jautājums, ar kuru es ikdienā strādāju, ir latviešu valoda, bērnu integrēšana skolā.
Tā ir draudīga tendence, jo bērni, kuri atgriežas Latvijā, nerunā latviski vai runā nedaudz.
Tajā brīdī ir intensīvs darbs, lai bērni var iekļauties skolas vidē,” norāda koordinatore.
Kristīne Smilga uzskata, ka cilvēkiem ir būtisks integrēšanās process sabiedrībā.
„Ir parādījusies tendence, ka atgriežas tie latvieši, kuriem vecvecāki ir bijuši izsūtījumā. Tagad viņi nokārto dokumentāciju, lai viņi varētu atgriezties Latvijā, bet viņi latviski nerunā. Interesējas par klubiņiem, kur socializēties krievu valodā runājušiem. Ir daudz dažādu jautājumu, un vienādu stāstu nav,” norāda Smilga.
Uzņēmīgi cilvēki, kuri atklājas stāstos „Kurzeme – vieta kur atgriezties” apliecina, ka iegūtā pieredze ārvalstīs tiek likta lietā Latvijā, vai tas būtu darbs kādā uzņēmumā vai privātā biznesā.
