Opozīcijas deputāti no apvienības „Saskaņas centrs” tam nepiekrīt, norādot, ka krīzes laikā ieviestos pagaidu ierobežojumus būtu jāatceļ, jo krīze ir beigusies. Tajā pašā laikā Labklājības ministrija (LM) sola, ka drīzumā pabalstu sistēma tiks pārskatīta kopumā, lai pabalstus saņemtu tieši tie iedzīvotāji, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.
Krīzes laikā vairāki pabalsti tika iesaldēti, un bija paredzēts, ka tos pilnā apmērā atjaunos no nākamā gada. Tomēr tagad valdība uzskata, ka ierobežojumiem slimības, bezdarbnieku, kā arī maternitātes un paternitātes pabalsta aprēķināšanā būtu jāsaglabā vēl uz gadu, t.i. līdz 2015. gada sākumam.
Tajā pašā laikā LM sola, ka tiks veikta apjomīga pabalstu sistēmas reforma. Tās ietvaros, izmaiņas varētu būt jau nākamgad.
LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) norāda, ka pabalstu apjomu sasaistīs ar reālu to nepieciešamību. Taču nākamais jautājums, kas tiks apspriests, būs vai reālo nepieciešamību būs iespējams realizēt caur budžeta iespējām. Tādējādi ministrija uzskata, ka situācija ar pabalstiem noteikti ir jāpārskata.
Sociālie pabalsti Latvijā allaž ir ļoti jūtīgs temats. Gandrīz ikreiz, kad notiek diskusija par jebkādām izmaiņām pabalstu sistēmā, izskan neapmierinātība no kādas sabiedrības grupas. Uz to norādīja arī Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS). Diskusijas par pabalstiem ir cieši saistītas arī ar minimālo algu un neapliekamo ienākumu minimumu. Palielināt vienu vai otru rosina arodbiedrības un to vadītājs Pēteris Krīgers. Viņš uzskata, ka ar pavisam nelielu pabalstu palielinājumu tiek radīta fikcija, kas rada nepareizus signālus cilvēkiem, tāpat kā 1% no IIN.
Paredzams, ka diskusijas par izmaiņām pabalstos, neapliekamo minimumu, minimālo algu un pensiju indeksācijām turpināsies, veidojot nākamā gada budžetu šovasar.
