Panorāma

Skotijā un Ziemeļīrijā uzvar Džonsona pretinieki

Panorāma

Krievijas politieslodzītie ukraiņi stāsta par pārciesto

Rokdarbi, kas deva cerību izdzīvot

Okupācijas muzejā skatāma izstāde par rokdarbiem, kas deva cerību izdzīvot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Viņām nebija smalku audumu un zīda diegu. Vien dzīpari no novalkātiem lakatiem un brunčiem, bērza slotas zari un zivju asakas. Taču tapa cerību raksti – rokdarbi, kas palīdzēja kaut uz brīdi aizmirst par ciešanām un badu, kā arī kliedēt ilgas pēc  dzimtenes. Latvijas Okupācijas muzeja izstādē apskatāmi sieviešu rokdarbi, kas tapuši nometinājuma un ieslodzījuma vietās, galvenokārt Sibīrijā. 

Okupācijas muzeja sēta pārtapusi par izstāžu zāli. Fotogrāfijās smalki tamborējumi un izšuvumi. Tos darinājušas sievietes, kuras bija ieslodzītas, izsūtītas uz Sibīriju un mitinājušās bēgļu nometnēs. Kā atzīst muzejā, rokdarbu kolekcija ir krājuma skaistākā daļa. 

"Brīnišķīgas Ziemassvētku noskaņās darinātas lietas ir radušās ieslodzījumā. Veidota no spolīšu diega, izmantojot no sērkociņa izdrāztas adatas," pastāstīja Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča.

Bieži vien izsūtītās ģimenes izšķīra. Emīlija Ligere Krasnojarskas apgabalā savām meitā darināja lelli. "Viņas laimīgā kārtā palika Latvijā. Nedeportētas. Un nosūtījusi lellīti kā dāvanu saviem bērniem. Viss lellītes ķermenis, kājas, zeķītes, sarafāns - viens vienīgs rokdarbs," norādīja Kokneviča.

"Tā ir tā baltā sajūta, ko gribas uz Ziemassvētkiem. Tā ir tā sajūta, kas sievietēm ieslodzījumā palīdzēja caur baltajiem darbiem, rokdarbiem izdzīvot," piebilda Okupācijas muzeja audiovizuālā krājuma vadītāja Lelde Neimane.

Necilvēcīgos apstākļos atrast iespēju šūt, adīt un tamborēt bija ārkārtīgi sarežģīti. Adatas un diegi ieslodzījumā nedrīkstēja būt. Uzraugi katru dienu tikai uz divām stundām iedeva adatu, lai varētu piešūt noplīsušu pogu un salāpītu apģērbu. Sievietes rokdarbiem izmantoja visprimitīvākās lietas - pārtikas paku maisus, novalkātus palagus.

"Atmiņās ir liecība, ka adatas izgatavotas no kameras stūrī esošas slotas bērzu žagariņiem. Nolauza žagariņus, izveidoja adāmadatas vai tamboradatas. No lakatiem, dūraiņiem izvelkot krāsainus dzīparus, veidoja rokdarbus," stāstīja Kokneviča.

Kopš 1996.gada muzejs vāc video liecības, aculiecinieku atmiņas par piedzīvoto okupāciju apstākļos, deportācijās un trimdā.

"Nevainīgiem cilvēkiem, sievietēm 10 - 25 gadu sods piespriests. Strādājot to darbu, viņas tā kā nomierinās. Barakā utis, blaktis. Pretstatā ir baltie darbi, kas dod sava veida atelpu," skaidroja Neimane.

Rokdarbi palīdzēja kliedēt ilgas pēc mājām. Izsūtījumā Sibīrijā bija nemitīga cīņa ar badu. Nereti sievietes ar šūšanu un adījumiem varēja nopelnīt kādu iztikas kumosu sev un bērniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti