Ogres centrālo bibliotēku ik dienā apmeklē vidēji 250 klientu. Ēka, kas celta tālajos 1960. gados, nav piedzīvojusi uzlabojumus. Vien 2001. gadā veikts kosmētiskais remonts. Plaisas, applūdušas sienas un pagrabs - tā šī brīža ēkas stāvokli raksturo bibliotēkas vadība, uzsverot, nevaram garantēt, ka ēka ir 100% droša.
„Cilvēki, kas ienāk bibliotēkā, pirmajā brīdī to nepamana. Esam centušies ēkas iekšpusi uzturēt, cik labi vien varam,” saka Ogres centrālās bibliotēkas vadītāja Maruta Jēkabsone.
Vadītāja mums rāda plaisas, kas izveidojušās pēdējā pusgada laikā. Savu artavu devuši vasarā veiktie Ogres centrālās ielas remontdarbi. Smagā darba tehnika sekmējusi vēl intensīvāku ēkas plaisāšanu.
„Šī ēka, nu tā sakot, vibrēja, brīžiem bija tīri neomulīgi un protams, plaisas arī tikai vairojušās,” saka Jēkabsone.
Līdz ar plāniem startēt konkursā uz līdzfinansējuma piesaistīšanu ēkas renovācijai, nu jau atkārtoti veiktais pētījums vien papildina līdz šim konstatēto - ēkas stāvoklis ir tuvu atzīmei neapmierinošs.
„Skolā agrākajos laikos apmierinoši bija trīs. Tātad, tas ir tuvu divi - nepamierinoši. Ja šī situācija nekādi netiks uzlabota, tad mēs varam sagaidīt visu ko,” saka projektēšanas biroja pārstāvis, projekta autors Raimonds Dimsons.
Trešdien Ogres novada domes ārkārtas sēdē vairākums deputāti lēmuši pozitīvi par dalību projektā uz ēkas renovāciju. Daļai gan norādot uz neadekvāti augstajām prognozētajām projekta izmaksām teju 800 000 eiro apmērā. Savukārt citi tautas kalpi virzījuši ideju par jaunas ēkas būvniecību, ko gan novada mērs definē kā nerentablu. „Šis finansējums, ko saņemam kā nodokļu finansējumu, ir nepietiekošs, lai uzturētu esošo infrastruktūru. Nemaz nerunājot, par jaunas celtniecību” atzīst Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs („Ogres Novadam”).
Ja lēmums konkursā būs pozitīvs, pašvaldība ņems kredītu. Savukārt negatīva lēmuma gadījumā pašvaldībai būs vien jāmeklē citas alternatīvas, kas gan šobrīd vien apstājas pie idejas par jauna bibliotēkas ēkas celtniecību.
