Dzērājus uz Ogres atskurbtuvi, kura atrodas Valsts policijas telpās, ved vēl no trim novadiem – Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes. Pēc kapitālā remonta pašvaldības policija vairs nedrīkstēs īrēt šīs telpas, jo īslaicīgās aizturēšanas izolatorā atskurbtuves nemaz nedrīkst atrasties.
„Realizējot vienu no projektiem šogad, Valsts policijas mums izolatora izīrētās telpas, kas ir vai tika paredzētas atskurbšanai, tātad tās tiks mums aizvērtas. Līdz ar to mums bija nepieciešams ļoti ātrā laikā rast šīm te telpām kaut kādu citu aizvietošanas variantu,” saka Ogres pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis. Kopumā Ogres atskurbtuves pakalpojumu pērn izmantojušas 760 personas, tātad vidēji divi cilvēki dienā.
Pārvietojamās telpas, ko Valsts policija piedāvājusi Ogres novadam, atrodas Ventspilī - tie ir četri lieli konteineri, kas savienoti vienā modulī. Ventspilij tie neesot vajadzīgi, jo pilsētai jau kādu laiku ir cits risinājums, skaidro Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Arājs:
„Pašvaldība nāk pretī tādā veidā, ka mums ir pagaidu aizturēšanas telpas. Ja uz ielas guloša persona nav spējīga nosaukt ne vārdu, ne uzvārdu, pilnīgi neko, tad pēc mediķa atzinuma, viņš ir ievietojams šajās pagaidu turēšanas telpās, viņš ir atbilstoši visiem kritērijiem, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos, - mēs šīs te personas tur ievietojam.”
Savukārt cilvēkus, kuri var nosaukt savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atzinuma, policijas darbinieki nogādā mājās, kā saka Jānis Arājs – „luksus pakalpojums.”
Ar plāniem dalās Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis: „Dotajā brīdī ir sarunas bijušas ar Valsts policijas un ar pašvaldības policijas priekšniekiem. Pašreiz viens no variantiem ir šo te moduļu tipa atskurbtuvi uzstādīt.” Mangulis norāda, ka par telpām nebūs jāmaksā, taču par to pārvešanu no Ventspils uz Ogri - gan. Domē lēš, ka gadā atskurbtuves telpu uzturēšana varētu izmaksāt aptuveni 100 tūkstošus eiro. Tāpat Mangulis prognozē, ka atskurbtuvi izdosies izveidot pirms tam, kad lietošanai tiks slēgtas līdzšinējās telpas.
„Nākamajā nedēļā, es domāju, ka būs jau izpilddirektoram dots uzdevums sākt apzināt cilvēkus, kas varētu projektu uztaisīt - tur ir ūdens pieslēgumi un visas pārējās komunikācijas jāsakārto. Tas nav – atvedi, uzliki un gatavs. Es pieļauju, ka līdz maijam tam vajadzētu notikt, jo šim te pārrāvumam nevajadzētu būt. Tas viss ir reāli izdarāms, es domāju, kādu divu mēnešu laikā droši. Bet jāvienojas vispirms ir konceptuāli, jo vienai pašai Ogres pašvaldībai uzņemties šādu te pakalpojumu, ja pārējie blakus novadi to neizmanto, tas būtu diezgan sarežģīti,” spriež Artūrs Mangulis.
Par problēmas risināšanu atbildīgajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka kopumā 13 pašvaldībām par pakalpojuma sniegšanu pagājušajā gadā kompensē 153 tūkstošus eiro. Par katru cilvēku maksā 15 eiro. Taču Ogres gadījumā pakalpojuma sniegšana vienai personai izmaksā aptuveni trīs reizes dārgāk. Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults atzīst, ka šī jautājuma risināšana ir valsts funkcija, nevis pašvaldību. Gatavību palīdzēt jau bija izteicis Latvijas Sarkanais Krusts.
„Bet, ņemot vērā to, ka tas būtu no valsts deleģēts uzdevums, bija problēma identificēt atbildīgo ministriju, kura varētu slēgt šo līgumu ar Latvijas Sarkano Krustu. Sākotnējā doma bija, ka tā varētu būt Labklājības ministrija, bet diemžēl Ministru kabineta komitejā šis variants netika atbalstīts, un tad sanāk, ka šodien mēs atkal atrodamies tur, kur mēs esam,” konstatē Arnis Šults.
Ministrijas pārstāvis norāda, ka problēma nav raksturīga tikai Latvijai. Taču ārvalstu pieredze liecinot, ka jautājums sekmīgi kārtots, pateicoties iesaistīto institūciju izrādītajai vēlmei risināt problēmu.
