ĪSUMĀ:
- Iereibušu bērnu dēļ bieži vien NMPD un BKUS nākas lieki tērēt resursus.
- Tiesībsargs vairākām ministrijām lūdzis novērst trūkumus bērnu ārstēšanā no kaitīgām vielām.
- Rīga pērn piedāvāja izskatīt iespēju atskurbtuvi bērniem ierīkot Gaiļezera slimnīcā.
- Pēc ministriju "futbolēšanas" pakalpojuma pilotprojekts nonācis Valsts kancelejas pārziņā.
- Valsts kancelejā sagaida, ka par problēmas koncepciju atbildīgās puses vienosies līdz maijam.
Iereibušie bērni rada slogu slimnīcai
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) apreibinošo vielu ietekmē pēdējo trīs gadu laikā nonākuši apmēram 850 nepilngadīgie, no kuriem aptuveni 80% lietojuši alkoholu. No tiem slimnīcā stacionēti bijuši vien daži procenti. Pārējie slimnīcā reibumu izgulējuši un tālāk devušies mājās. Tā informēja slimnīcā.
Situāciju par satraucošu sauca BKUS virsārste Renāte Snipe, kurai šķiet, ka problēma samilzusi pēc Covid-19 pandēmijas.
"Diemžēl daļā gadījumu viņi [nepilngadīgie] ir agresīvi, skaļi uzvedas. Šeit [Bērnu slimnīcā] tomēr ir vide slimiem bērniem, viņu satrauktajiem vecākiem. Jaunieši, kuri ir vecumā, kad alkoholu lietot nedrīkst un kad tas ir nelikumīgi, –
viņu dēļ nepamatoti izmantots Neatliekamās [medicīniskās] palīdzības dienesta resurss un, iespējams, ka viņu dēļ kāds cits, kam tiešām vajag, nesaņem palīdzību. Tad viņi nonāk pie mums, paņem mūsu personāla laiku, enerģiju un mentālo resursu.
Rezultātā ārsti var mazāk pievērsties slimajiem, mazajiem bērniem un viņu mammām," sacīja Snipe.
Problēmas arī ar citām apreibinošām vielām
Savukārt ap 200 izsaukumu pērn mediķi saņēmuši pie nepilngadīgajiem, kas lietojuši narkotiskās vielas. To Latvijas Radio noskaidroja Veselības ministrijā.
Problēma samilzusi arī Rīgas Bērnu un jauniešu centrā, kur nepilngadīgie atkarību izraisošas vielas lieto arvien vairāk un tās pārdozē. Tas izriet no Tiesībsarga biroja teiktā, kur centra vadība vērusies pēc palīdzības. Kā iemeslu viņi norādīja – valstī nav mehānisma, kā sniegt palīdzību bērnam bez viņa piekrišanas.
Atskurbināšanas vietas, kur nepilngadīgais saņemtu arī rehabilitāciju, valstī neeksistē.
Vēl viena problēma – bērni alkoholu veikalos zog. Uz to norādīja Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova.
"Komersanti vai nu nespēj izsekot līdzi tam, kas notiek tirdzniecības zālēs, vai apsardzes kaut kādu iemeslu dēļ izvairās no sekošanas līdzi tam, kas notiek alkohola nodaļās, bet nepilngadīgie paši atzīst to, ka viņiem nav problēmu ieiet veikalā un paņemt alkoholu, reizēm pat nefigurējot vārdam "zogam", bet – "ja mums nepieciešams alkohols, mēs ejam un paņemam". Tas ir tas apstāklis, kas rada milzu bažas," atzīmēja Gorbunova.
Tiesībsargs lūdzis novērst trūkumus bērnu ārstēšanā no kaitīgām vielām
Tiesībsargs decembrī nosūtījis vēstuli Veselības, Labklājības un Tieslietu ministrijai ar lūgumu novērst trūkumus normatīvajos aktos un izstrādāt atbilstošu kārtību bērna ārstēšanai, tai skaitā no alkoholisko un citu vielu lietošanas. Atbildes no uzrunātajām ministrijām tiesībsargs sagaida līdz mēneša beigām.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja: "Normāli būtu, ja [iereibušam] bērnam pakaļ [dotos] vecāki, ja nav vajadzīga mediķu palīdzība. Bet acīmredzot no policijas dzirdam, ka problēma vecākiem ir, – vecāki var būt tālu, viņi var būt aizņemti, viņi var būt paši alkohola reibumā, tad [ir jautājums], kur likt tos jauniešus. Tā ka, iespējams, tādam pakalpojumam būtu jābūt, bet tad ir ļoti jāskatās, kāds ir šī pakalpojuma saturs, vai tur ir mediķis klāt, jo, ja valsts vai pašvaldība uzņemas atbildību par bērnu alkohola reibumā, kuram no intoksikācijas var būt veselības sarežģījumi, tad viņam [nepilngadīgajam] tomēr jābūt nepārtrauktā uzraudzībā, novērošanā."
Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele uzskata, ka šis jautājums ir iestrēdzis.
Rīga pērn piedāvāja izskatīt iespēju atskurbtuvi bērniem ierīkot Gaiļezera slimnīcā
Henzele atsaucās uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēm, kurās kopš pagājušā gada pavasara par risinājumiem sprieda jau trīs reizes. Tajās izskatīja arī Rīgas domes priekšlikumu. Galvaspilsēta pagājušā gada pavasarī pēc bērnu nežēlīgā kautiņa Imantā piedāvāja izskatīt iespēju atskurbināšanas vietu nepilngadīgajiem ierīkot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kur daļu telpu atbrīvo Bērnu slimnīca.
Par ideju stāstīja galvaspilsētas vicemēre Linda Ozola (deputātu bloks "Kods Rīgai"): "Šis ir viens no variantiem, ko mēs redzam, bet mēs kā Rīgas pašvaldība neesam noteicējs, jo šīs telpas nepieder mums. Ja veido šādu ne tikai atskurbināšanas pakalpojumu, bet jaunu, inovatīvu pakalpojumu, kurā ir vairākas sadaļas, bez atskurbināšanas būtu jābūt arī sociālās rehabilitācijas un sociālās darba pakalpojumiem, kas mērķēti uz jaunieti un visdrīzāk viņa ģimeni vai viņa tuvāko cilvēku loku."
Saeimas komisijā pēdējo reizi šo jautājumu skatīja janvāra nogalē, kad Valsts kancelejas pārstāvis teica, ka decembrī šķietami bija panākta vienošanās par atskurbināšanas pakalpojuma virzību.
Par šo pilotprojektu atbildīgas esot četras ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Veselības, Iekšlietu un Labklājības –, kurām jāsadarbojas ar Rīgas domi. Taču uzrunātie sēdē iebilda.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ilona Puide sacīja: "Atskurbināšanas pakalpojumu procesa turēšana nav VARAM kompetencē, un ministrija nevar būt atbildīga par šo atskurbināšanas pakalpojumu pilotprojekta īstenošanu kādā no pašvaldībām. Ministrijas ieskatā atskurbināšana tomēr ir veselības nozares problēma. VARAM aicina Veselības ministriju noteikt kā pirmo un atbildīgo institūciju."
Savukārt Veselības ministrijas pārstāve Valērija Muižniece-Briede atbildēja: "Vides aizsardzības un reģionālās [attīstības] ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija turpina darbu pie šī jautājuma. No mūsu puses šobrīd šis protokols ir saskaņots šādā redakcijā, un Veselības ministrija nav galvenā atbildīgā šajā jautājumā."
Pēc ministriju "futbolēšanas" pakalpojuma pilotprojekts nonācis Valsts kancelejas pārziņā
Par iestāžu tā saukto "futbolēšanu" neapmierināti bija Saeimas komisijā, kas noteikusi, ka turpmāk par pilotprojekta virzību atbildīga ir Valsts kanceleja, kuras pārstāvji Rīgas domes priekšlikumu iesākumā kritizēja, bet tagad kancelejā šo ideju vairs neatmetot.
Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis norādīja: "Teorētiski tāds variants ir iespējams, bet tad Gaiļezera novietnei ir jautājums par prasībām – kas tur tiek nodrošināts un pati svarīgākā, protams, ir medicīniskā personāla klātbūtne, lai bērnu veselība būtu drošībā šajā atskurbināšanas vietā. Šobrīd mums ir nepietiekami [daudz] datu, lai mēs varētu objektīvi spriest par to situāciju, cik tiešām nepieciešams šis jauna tipa pakalpojums. Valstij pilnīgi noteikti soļi ir jāsper, bet es domāju, ka valstij mazāk soļu ir jāsper attiecībā uz šo atskurbināšanas pakalpojumu kā tādu fizisku vietu, kur un kā tas notiek, jo atskurbināšanas pakalpojums atbilstoši likumam šobrīd pilnībā ir pašvaldību kompetencē. Protams, mēs varam diskutēt par to, ka valsts var piešķirt kaut kādu finansējumu."
Pirmā darba grupa, kurā Valsts kanceleja kopā ar ministrijām un Rīgas domi spriedīs, kā problēmu var risināt, gaidāma nākamajā ceturtdienā. Vesperis sagaida, ka par koncepciju viņi tiks skaidrībā līdz maijam, tālāk to virzot, visticamāk, uz valdību. Savukārt Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja Leila Rasima ("Progresīvie") cer, ka par atskurbināšanas vietas izveidi Saeima lēmumu pieņems jau šogad.
