Novadu reformas virzītāji Satversmes tiesā: Pašvaldības un iedzīvotāji bija gana uzklausīti

Satversmes tiesa (ST) turpina skatīt lietu, kas ierosināta pēc Ikšķiles un Limbažu novadu sūdzības par administratīvi teritoriālās reformas lēmumiem. Trešdien, 20. janvārī, tiesneši iztaujāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Saeimas pārstāvjus, un plānota vēl vairāku personu iztaujāšana.

Par Skultes atdalīšanu no Limbažu novada

Novadu reformas virzītāji atbildēs ST: Pašvaldības un iedzīvotāji bija gana uzklausītiJānis Kincis

Vairums novadu reformas lēmumu, par ko nobalsoja Saeimas deputātu vairākums, bija valdības virzītajā reformas plānā. Tomēr Satversmes tiesas darba kārtībā nonākušais priekšlikums un lēmums Skultes pagastu atdalīt no Limbažu novada tapa vēlāk Saeimā, ar ko novads nav mierā.

Par to notika diskusijas gan Saeimā, gan klātienē, taču šajā gadījumā referendums Limbažu novada iedzīvotāju aptaujāšanai nebūtu rosināms. „Šajā gadījumā uzskatām, ka nosacījumi, kas ir pašvaldību likumā attiecībā uz publisko apspriešanu, nebūtu piemērojami, jo šis ir valsts, nevis pašas pašvaldības rosināts process,” pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Ilze Oša.

Satversmes tiesas tiesneši iztaujāja arī tagadējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītāju Juri Pūci, kuri novadu reformas skatīšanas laikā vēl bija mainītos amatos. Pūce neslēpa, ka, pirms Saeimas lēma nodalīt Skultes pagastu no Limbažu novada un iekļaut Saulkrastu novadā, daudz runāts par Skultes ostas attīstību un jaunveidojamā novada atbilstību reformas kritērijiem par iedzīvotāju un skolēnu skaitu. Galu galā pieņemts gan Saeimā, gan sapulcē ar iedzīvotājiem izdiskutēts politisks lēmums.

„Jā, jāatzīst, ka Limbažu novada dome, par ko liecina šodien iesniegtais pieteikums, nebija apmierināta ar Saeimas lēmumu, un arī Ikšķiles novada dome nebija apmierināta, bet to iebildumi tika uzklausīti un izdebatēti pienācīgā kārtā. Saeimas deputātu vairākums izšķīrās par vienu vai otru variantu attiecīgās novada teritorijas izveidošanā,” skaidroja Pūce.

Par Ikšķiles pretestību pievienoties Ogres novadam

Ikšķiles novada pretestībai pievienoties Ogres novadam, skaidrojot to ar vēlmi būt Pierīgā un pievienoties Salaspilij, diskusijās atradušies pretargumenti.

„Valdības pieeja optimizācijai bija ap reģionāliem un nacionāliem attīstības centriem, kāds ir Ogres pilsēta, kura faktiski ar Ikšķiles pilsētu veido vienotu aglomerāciju un apdzīvotu telpu. Kurpretī Salaspils atrodas tālāk, un Salaspilij ar Ikšķili nav arī kopīgu pakalpojumu un sadarbības pieredzes,” skaidroja Pūce.

Arī tagadējais nozares ministrs Plešs atbildēs uz Satversmes tiesas tiesnešu un novadu pārstāvju jautājumiem uzsvēra, ka apspriedes par reformas mērķiem notikušas gan Saeimā, gan novados uz vietas, kritēriji un mērķi bijuši pamatoti. No reformām radītos ieguvumus novadi varēšot novērtēt drīz, turklāt sagaidāma arī reģionālo ceļu atjaunošana uz novadu centriem un citi pasākumi.

"Kā mēs to varam secināt 2013. gadā tapušajā ziņojumā par iepriekš veikto administratīvi teritoriālo reformu 2009. gadā, vairums pašvaldību norādīja, ka to apvienošana lielākās pašvaldībās, pirmkārt, ir stimulējusi uzņēmējdarbības attīstību un, otrkārt, ļāvusi piesaistīt investīcijas, kas nācis par labu iedzīvotāju labklājībai,” norādīja Plešs.

Satversmes tiesa lietu pēc Ikšķiles un Limbažu novada sūdzībām turpinās skatīti ceturtdien, 21. janvārī, uzklausot Valsts kontroles, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus un pieaicinātos ekspertus.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairāk nekā 10 līdzīgas lietas, ko izskatīt jāpagūst līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām darboties sāks jaunie novadi.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

Valsts prezidents Egils Levits saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr Valsts prezidents izsludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt