Novadu reforma soli pirms gala lēmuma. Kādi kompromisi jau panākti, kā pietrūkst?

Saeima šonedēļ plāno sākt galīgajā lasījumā izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iesniegtos priekšlikumus, lai lēmumus par nākamgad ieviešamajām izmaiņām pašvaldību kartē pieņemtu apmēram līdz Jāņiem. Tomēr šajā procesā negludumu netrūkst un var sagaidīt arī pēdējā brīža lēmumus.

Novadu reforma: Steigšus, bet ar kompromisiem un sagaidāmiem pēdējā brīža pārsteigumiemJānis Kincis

    Vairāk nekā puse esošo pašvaldību neizpilda likuma kritērijus iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ. Turpināt uzturēt tik daudz pašvaldību Latvijā nevaram atļauties. Ar šiem un vēl citiem argumentiem pamatota tēze, ka 1998. gadā sāktajai un pēc 11 gadiem turpinātajai administratīvi teritoriālajai reformai vajadzīgi aktuālajai situācijai atbilstoši lēmumi. Bet saglabājas jautājums, kā reformu turpināt vislabāk.

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) un citi reformas virzītāji no pirmās dienas saņēmuši pārmetumus, ka reforma pieteikta vienkārši ar kartes pārzīmēšanu. Taču ministrs jau sākotnēji uzsvēra: „Ir jāsaprot, ka administratīvi teritoriālā reforma ir pārvaldības reforma. Tas ir tikai priekšnosacījums, lai varētu notikt citas reformas. Absolūts vairākums valdības locekļu gaida šo administratīvi teritoriālo reformu, lai varētu turpināt ar reformām savās atbildības jomās.”

    Demisijas pieprasījums un protesti

    Pērn, ar prezentāciju apbraukājot novadus, ministrs daudzkārt atkārtoja: Latvijā pašvaldībām deleģētas daudzas funkcijas un pārāk sadrumstalotā vietvaru tīklā to izpildīt vairs nav iespējams. Reformas loģika, piedāvājot pašvaldību skaitu samazināt trīs reizes, ir šāda: vairāk iedzīvotāju lielākā novadā nozīmē vairāk nodokļos iekasētās naudas, ar ko līdzfinansēt skolas, sociālo un veselības aprūpi, kā arī lielākas iespējas piesaistīt  investīcijas.

    Pretī šiem argumentiem skanēja Latvijas Pašvaldību savienības teiktais, ka vispirms jārunā par otrā jeb vietējā līmeņa pašvaldību izveidi un funkciju nodalīšanu vietējā un plašākā mērogā. Vietvaras arī uztrauca, ka nozares ministrs prezentācijās novados vien nostādot fakta priekšā par reformas plāniem un neieklausoties vietvalžu teiktajā.

    Latvijas Pašvaldību savienības līdera Ginta Kaminska komentārs dienā, kad šīs organizācijas biedri nobalsoja par Pūces demisijas pieprasīšanu: „Reformas turpinājumā nedrīkst pieļaut likuma pārkāpumus. Ja mēs konstatējam pretrunas gan ar vietējiem likumiem, gan Satversmi, gan Vietējo pašvaldību hartu, gan Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijām par labo praksi, par labas pārvaldības principiem, tas satrauc pašvaldības.”

    Demisijas pieprasījums itin labi ilustrē Pašvaldību savienības un reformas virzītāju attiecības. Tomēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uz ministra demisijas pieprasījumu atbildēja ar uzdevumu turpināt reformu, lai dotu pamatu citām pārmaiņām valstī. Tomēr, reformas likumprojektam nonākot līdz Saeimai, to pavadīja pašvaldību organizētas protesta akcijas.

    Reforma piedzīvo izmaiņas

    Pirmajā lasījumā reformas likumprojekts paredzēja 34 novadus un piecas republikas pilsētas, neietverot Jelgavu, Ventspili, Valmieru un Jēkabpili. Jau uz otro lasījumu ar reformu saistītos likumprojektus skatīja speciāli izveidota Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija un arī novadu kartes plānojums mainījās.

    Gan pēc protesta akcijām, gan pēc pašvaldību argumentiem par sen nostiprinātām iedzīvotāju plūsmām deputāti piekrita Strenču novadu, Ēveles pagastu, Trikātu līdz ar Naukšēnu novadu un Rūjienas novadu iekļaut jaunveidojamajā Valmieras novadā, nevis Valkas novadā, kas paliek mazs.

    Tāpat Saulkrastu novads reformas rezultātā tomēr būs mazāks, nekā sākotnēji plānots. Pie apvāršņa parādījās ideja par jaunu Ulbrokas novadu, ko gan vēlāk rosināja pārdēvēt par Ropažu novadu.

    Neskatoties uz šiem lēmumiem un kompromisu meklējumiem, pašvaldības 5. marta rītā atkārtoja skaļu protestu pie Saeimas un šoreiz arī aicināja lauksaimniekus ar traktoriem doties vairākos autoceļu posmos.

    Protesta akciju dalībnieki pārmeta reformas rīkotājiem diskusiju un skaidrības trūkumu.

    Viņi plānoja brīdī, kad Saeima par novadu reformu lems galīgajā lasījumā, ar traktoriem ierasties Rīgā. Tas nenotiks, jo Covid-19 pandēmijas dēļ nedrīkst pulcēties.

    Uzstāj uz diskusijām klātienē

    Saeimā galveno pretspiedienu reformas straujai virzībai devis deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas. Tieši viņš iesniedzis simtiem priekšlikumu reformas likumprojektā.

    „Tas nav parasts likumprojekts. Tas ir likumprojekts par demokrātiski vēlētām pašvaldībām. Tas ietver vairākas lietas, kāpēc svarīga ir sabiedrības iesaiste tā apspriešanā. Pats sliktākais, kas var notikt, ir komisijā vērotais, likumprojektu komisijā skatot trešajā lasījumā: iedzīvotājiem nav iespēja paust savu viedokli,” saka Valainis.

    Deputāts uzskata, ka reformas likumprojekts būtu jāskata pēc ārkārtējās situācijas beigām, kad par novadu nākotni varētu spriest klātienes diskusijās. Viņaprāt, šo sarunu dalībniekiem daudzajās sēdēs pieslēdzoties attālināti, jēdzīgas sarunas nav iespējamas.

    Tomēr reformas virzītāji turas pie atbildīgās ministrijas nospraustā plāna – reformas likumprojektu pieņemt gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gada jūnijā, lai pašvaldībām dotu iespēju sagatavoties jaunajai kārtībai.

    "Šobrīd sanāk tā, ka deputāti, baidoties no tautas, izmanto iespēju, ka sabiedrība nevar piedalīties protesta akcijās, un dzen cauri. Saeimā būs sarežģīta skatīšana. Katrā ziņā būs daudz fundamentālu jautājumu, par kuriem es debatēšu. Arī saistībā par un ap Rīgu un tās sadarbību ar tuvējiem novadiem,” norāda Valainis.

    Ievieš valstspilsētu statusu

    Komisijas sēdēs trešajā lasījumā tika atbalstīts Valsts prezidenta Egila Levita rosinājums lielās pilsētas pārsaukt par valstspilsētām. Tāpat to lokā deputāti lēma ieskaitīt ne vien Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Liepāju un Rēzekni, bet arī Jelgavu, Ventspili, Valmieru un Jēkabpili, kuru reformas likumprojektā nebija sākotnējā lielo pilsētu uzskaitījumā.

    Komisija atbalstīja arī Ogres iekļaušanu valstspilsētu lokā. Pagaidām gan šis statuss neparedz citas pilnvaras, un to nosaka iedzīvotāju skaits.

    „Republikas pilsēta bija īpašs pašvaldības paveids, tā bija pilsēta bez lauku teritorijas. Uz trešo lasījumu es esmu iesniedzis priekšlikumu, ar kuru es atdalu pilsētu klasifikāciju no pašvaldību klasifikācijas. Atsevišķām pilsētām var tikt piešķirts šāds speciāls valstspilsētas statuss, kam pagaidām nav lielas juridiskas slodze, bet ir atzinības slodze, kas attiektos arī uz Jelgavu, Ventspili un arī uz Ogri,” tā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” aprīļa nogalē skaidroja ministrs Pūce.

    Par lielu pārsteigumu bez diskusijām komisija atbalstīja deputāta Valaiņa priekšlikumu “zaļzemnieku” ilgi pārvaldītās Jelgavu un Ventspili tomēr neapvienot ar tām līdzās esošajiem novadiem, par ko iepriekš Saeimā bija kaismīgas diskusijas.

    Tādējādi pašreizējā reformas piedāvājumā novadu skaits pieaudzis līdz 42.

    Kuluāros šo lēmumu skaidro ar kompromisu, lai reformas likumprojekts neiestigtu pārāk ilgās diskusijās. Nozares ministrs Juris Pūce gan uzskata, ka lēmums par pilsētām bez lauku teritorijām ilglaicīgi ir kļūda, taču neesot jēga piedāvāt lēmumus, kam nav atbalsta Saeimā.

    Uz viena viļņa ar Jelgavu un Ventspili atsevišķas pilsētas statusu cerēja panākt arī Jēkabpils, tomēr “Jaunās Vienotības” un “KPV LV” frakciju deputāti atsauca savu atbalstu šādam risinājumam.

    To neizprot Jēkabpils mērs Aivars Kraps: „Es jūtos nedaudz nesaprašanā. Ja šādā valstiski nozīmīgā jautājumā bez paskaidrojumiem var rīkoties, tas ir, maigi sakot, dīvaini. Kāpēc, kad atvērta Pandoras lāde, tā jāaizcērt tieši pie Jēkabpils? Būtu ļoti loģiski, ja skatāmies lielās pilsētas, visas, izņemot Valmieru, grib tagad būt atsevišķi, nu, tad visi, kas grib, dabū to statusu. Nu, nav te vairs...”

    Kraps atgādināja, ka ir gatavs plāns apvienot Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadus ar administratīvo centru Jēkabpilī un jauno veidojumu varētu dēvēt par Vidusdaugavas novadu. Šo pašvaldību vadītāji tieši trešdien, 20. maijā, sanāk kopā, lai pārspriestu radušos situāciju un, ja visi uzstās šādu modeli saglabāt, vērsīsies Saeimas frakcijās.

    Satraukums par vēsturiskām robežām

    Novadu apvienošanā reģionu ļaudis satrauc vēsturisko robežu un tradīciju pārkāpšana un tagadējo mazo novadu nonākšana nomalē, kas apgrūtinās ikdienas pasākumus. Tagadējais Ilūkstes novads vēlētos būt Sēlijas novadā, kura veidošanas ideja nav atbalstīta, nevis Daugavpils novadā.

    Reformas plānos nav paredzēta atsevišķa suitu novada saglabāšana. Alsungas novadā dzīvo ap 1300 cilvēku, kas neatbilst reformas mērķim par lielākām pašvaldībām. Alsungas novada vadītāja Daiga Kalniņa, kura pārstāv vēlētāju apvienību "Par Alsungas novada izaugsmi", baidās, ka Alsunga būs apvienotā Kuldīgas novada nomale.

    „Mūsu bažas ir, ka Alsungas novadam pēc reformas vairs nebūs balsstiesību un lielākoties finansējumu novirzīs pilsētai, centram. Līdz ar to samazināsies gan iedzīvotāju, gan ekonomiskā aktivitāte tagadējā Alsungas novadā, kas kļūs par nomali. Iedzīvotāji mums ir aktīvi, novadā reģistrētas vairāk nekā 20 biedrības, paši organizējam talkas, īstenojam viedā ciema ideju. Tas ir iespējams, jo pašvaldība ir tuvu. Bet pēc reformas nāksies pieteikties audiencē, stāties rindā, doties uz komisijām, kas nebūs tik vienkārši kā tagad ar vienu telefona zvanu vai satiekoties uz ielas,” saka Kalniņa.

    Neilgi pirms likumprojekta virzīšanas uz plenārsēdi tika nolemts ciematiem ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pēc gada piešķirt pilsētas statusu. Kā pirmie par pilsētu pārtaps Ādaži, Mārupe, Ķekava un Iecava, kuru vadītāji gan šo lēmumu vērtē atturīgi.

    Vai ievēroti labas pārvaldības principi?

    Savu vērtējumu par novadu reformas līdzšinējiem līkločiem Latvijas Radio sniedza Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde. Viņasprāt, tikai labu liecina vairākas rastās izmaiņas kopš jaunās novadu kartes prezentācijas pirms vairāk nekā gada. Tomēr reformas temps, viņasprāt, ir par strauju.

    „Tehniski vienkāršāk ir sabīdīt karti kā puzles gabaliņus, bet tas nenozīmē, ka nebūs jārisina citi jautājumi. Aiz kartes un vecajām un jaunajām pašvaldībām ir reāli cilvēki, vietējās tradīcijas un vietējā identitāte, transporta tīkls, skolu izvietojums. Būtu vispirms jāskatās, kā labāk izmantot pašvaldību sadarbības iespējas šo daudzo funkciju realizēšanai,” norāda Reinholde.

    Viņa uzskata, ka jau tagad vajadzētu runāt par modeļiem, kā strādās apvienotās pašvaldības, kāds būs pārejas process apvienošanas laikā un vai patiešām ieviesīs vietējās jeb otrā līmeņa pašvaldības, par ko runāts jau 15 gadus un par ko šobrīd diskutē Saeimas apakškomisijā.

    Turklāt papildu jautājumus par procesa sagatavotību liek uzdot Satversmes tiesas spriedums, ka Pūces lēmums apturēt Ikšķiles novada iedzīvotāju referenduma nolikumu bijis neatbilstošs Satversmei. Ministram gan esot bijušas šādas juridiskas tiesības, bet pašvaldībām ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Tāpat jāatceras arī nesenais Valsts kontroles secinājums, ka nav iespējams izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas diskusijām iztērēto gandrīz 40 000 eiro ekonomiskumu.

    „Tas rada bažas, cik ļoti rīcībpolitikas veidotājs ir pārdomājis, lai process būtu atklāts, lietderīgs un pamatots, lai nerastos jautājumi, ka process, var gadīties, nav korekts, ievērojot labas pārvaldības principus,” saka Reinholde.

    Diskusijas pirms gala lēmuma

    Jāatgādina, ka otrajā lasījumā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma skatīšana Saeimā bija ļoti lēna. Pēc sešām aizvadītām plenārsēdēm procesu pārtrauca lēmums ārkārtējās situācijas dēļ atsaukt vēl neizskatītos priekšlikumus.

    To, kā Saeimas deputātiem veiksies ar likuma izskatīšanu beidzamajā lasījumā, varēsim novērtēt jau no ceturtdienas, 21. maija. Gan viedokļu maiņa komisijas sēdēs, gan vienota atbalsta trūkums vairākām novadu kartes izmaiņām mudina domāt, ka līdz galīgajam balsojumam pieredzēsim vēl kādas izmaiņas nākamajā novadu kartē.

    Kad likumprojekts būs pieņemts Saeimā, tas jāizvērtē un jāizsludina Valsts prezidentam. Viņš reformu atbalsta un arī uzskata, ka tā norit korekti, jo notikušas ilgas un plašas diskusijas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti