Sadaļas Sadaļas

Novados raizes rada bīstami pamestie daudzdzīvokļu nami

Vecas un bīstamas, nepabeigtas vai dzīvošanai vairs nepiemērotas daudzdzīvokļu mājas ir daudzviet novados. Ēku demontāžu lielākoties kavē nojaukšanas darbu augstās izmaksas, kas pašvaldībām nav pa kabatai. Pieredze rāda, ka pēc tam piedzīt izdevumus no privātīpašniekiem ir gandrīz neiespējami.

Speciālisti gan cer, ka turpmāk pašvaldībām būs plašāka rocība dzīvojamā fonda sakārtošanā, un aicina savstarpēji dalīties ar labās prakses piemēriem.

Bīstami un neapdzīvoti daudzdzīvokļu nami diezgan bieži atrodas tuvu sabiedriskām vietām.

Arī  Kupravā, Viļakas pusē, redzama kontrastiem bagāta aina. Blakus cita citai ir vairākas tukšas piecstāvu ēkas, gan arī apdzīvotas renovētas mājas. Uz sabrukšanas robežas esošie īpašumi pirms 20 gadiem pārdoti privātīpašniekiem.

“Stāv un stāv, bija paredzētas aptuveni 50 līdz 70 gadiem, agrāk diez vai tās kritīs. Kā tās novākt? Te taču nojaukšanai tādu tehniku vajag! Nekādā pagastā tādu ne par ko neiedos. Jūs ko! Tas ir vispār nereāli!” sprieda Kupravas pagasta iedzīvotājs Andrejs.

Novārtā pamestas daudzdzīvokļu mājas atrodas arī Daugavpils apkārtnē, Balvos un citviet visā Latvijā.

Par situācijas ķīlniekiem ar bīstamu daudzdzīvokļu namu ciema centrā kļuvuši arī Rēzeknes novada Lendžu pagasta iedzīvotāji.

“Ēka nav ne skaista, ne droša. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi rīkoties preventīvi, pirms tā ir sākusi brukt vai pirms ir notikusi kaut kāda nelaime. Noteikti būtu vērts komunicēt ar šo privātpersonu, lai vismaz logi būtu aizsisti, lai bērni nevar tikt iekšā,” pauda Lendžu pagasta iedzīvotāja Daina.

Māja pieder uzņēmumam “Juridiskie darījumi”, kas pirms vairāk nekā 15 gadiem to ieguva izsolē. Tās pārstāvis informēja – lai arī interese ir zema, centīsies īpašumu pārdot.

Līdz šim tas nav pārdots, jo “sākās krīze, tā ka, nu, nekas nesanāca. Diemžēl mēs esam tikai maza firmiņa līdz ar to – paši mēs netiksim galā. Nekā laba tur nav, ka neapdzīvota ēka stāv,” atzina SIA “Juridiskie darījumi” pārstāvis Valērijs Petrovs.

Viens no veidiem, kā mudināt pašvaldību aktīvāk rīkoties, ir iedzīvotāju parakstu vākšana, savukārt pašas pašvaldības privātīpašniekiem, kas nerūpējas par sev piederošo objektu, var pat trīskārši palielināt nekustamā īpašuma nodokli, tomēr ne vienmēr tas dod vēlamo rezultātu.

“Šī nodokļu paaugstināšana ne vienmēr ir mehānisms, kas liks viņiem ēku savest kārtībā. Te jau ir valstiskā līmenī jāsakārto šis jautājums. Vajadzētu tajā normatīvajā regulējumā dot lielāku rīcību gan pašvaldībām, gan arī būvvaldei,” sprieda SIA “CDzP” juriste Evita Šīrante.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis norādīja, ka jautājums ir – kas par to samaksās?

“Ja par to samaksā pašvaldība un pēc tam no šī īpašnieka nevar piedzīt, tad tā jau ir atkal nodokļu maksātāju nauda. Juridiskais regulējums paredz šīs iespējas, vienīgais varbūt vajadzētu, piemēram, tām pašvaldībām, kuras šo ceļu ir izgājušas, padalīties ar pieredzi,” sacīja Vilnītis.

Pēdējos gados šāda prakse ir Krāslavas, Liepājas, Valmieras, Cēsu un vairākos citos novados, kur bīstamas daudzdzīvokļu mājas nojauktas un to vietā, piemēram, izveidoti stāvlaukumi vai lielveikali. Savukārt Skrundā un Lūznavā objektu sakārtošanu pārņēmuši arī Nacionālie bruņotie spēki.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt