Nosaka divreiz lielāku surdotulka pakalpojuma apjomu izglītības programmas apguvei 

Surdotulka pakalpojuma apmērs izglītības programmas apguvei palielināts līdz 960 stundām gadā līdzšinējo 480 stundu vietā. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”, kas otrdien, 5. jūlijā, pieņemti valdības sēdē.

Labklājības ministrijā (LM) norādīja, ka grozījumi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem dos iespēju iegūt labāku izglītību un iesaistīties darba tirgū.

Lai gan maksimālais pakalpojuma apjoms gadā šobrīd paredzēts 480 stundas, maksimālo pakalpojuma apjomu izmantojušas tikai dažas personas pēdējo gadu laikā, norādīja LM. Vidējais izmantotais pakalpojuma apjoms uz 1 personu iepriekšējos gados pat nesasniedz pusi no pakalpojuma pieejamā stundu skaita. Piemēram, 2017. gadā uz 36 personām vidēji tika izmantotas 98,92 stundas, 2018. gadā uz 40 personām – vidēji 115,69 stundas, 2019. gadā uz 31 personu – vidēji 122,29 stundas, 2020. gadā uz 29 personām – vidēji 102,85 stundas un 2021. gadā uz 25 personām – vidēji 91,72 stundas. 

Neizmantotais pakalpojuma apjoms, pēc pakalpojuma sniedzēja sniegtās informācijas, skaidrojams ar faktu, ka personas bažījoties par to, ka līdz mācību gada beigām stundu skaits var nepietikt, "taupa" tām piešķirto pakalpojuma stundu skaitu, kā rezultātā pakalpojuma apjoms netiek izlietots. 

Lai nodrošinātu to, ka pakalpojuma saņēmējam nav jāsatraucas par pakalpojuma apjoma nepietiekamību visam mācību gadam, palielināts maksimāli pieejamais stundu skaits.  

Vienlaikus noteikumu projekts nosaka, ka persona, kura pati vēlas iegādāties tehnisko palīglīdzekli, piemēram, tiflotehniku un surdotehniku, to varēs izdarīt un dokumentus iesniegt trīs mēnešu laikā no Latvijas Nedzirdīgo savienības vai Latvijas Nedzirdīgo biedrības lēmuma par atļauju tehnisko palīglīdzekļi iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem saņemšanas.

Gadījumos, ja persona neiesniedz dokumentus, tai tiks sūtīts atkārtots uzaicinājums iesniegt dokumentus, saņemt tehnisko palīglīdzekli vai tehniskā palīglīdzekļa pakalpojumu un, ja persona atkārtoti neiesniedz pieprasītos dokumentus vai neierodas saņemt pakalpojumu, tā tiks dzēsta no tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma saņēmēju rindas.

Grozījumi uzlabo arī pakalpojumu pieejamību personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, kurām nav piešķirta invaliditāte – pārsvarā senioriem –, bet kuru funkcionālos traucējumus Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) vai Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) fiksējusi iepriekš.  Piemēram, ja persona, saņemot dzirdes aparātu, izsaka vēlmi saņemt, arī savienotājvienību TV vai modinātājpulksteni, tad turpmāk LNS vai LNB par funkcionālo traucējumu esamību varēs pārliecināties arī savā datu bāzē, ja datu bāzē fiksēts derīgs (6 mēneši kopš tā izsniegšanas brīža) ārstniecības personas atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.

Papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem minēto normu ieviešanai nav nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt