Katra diena nometnē sākas un beidzas ar kopīgu tautasdziesmu dziedāšanu. Tāpat bērni dzied katru reizi, kad dodas pie galda, novēlot viens otram labu apetīti. Nometnē piedalās jaunieši no dažādām Latvijas vietām: sākot ar Kurzemi līdz pat Latgalei. Latvieši šeit ir kopā ar bērniem, kuru vecāki ir no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Itālijas un citām valstīm.
“Tas ir diezgan vērtīgi mazākumtautību cilvēkiem, ka viņi var iejusties valstī, ja, piemēram, viņi nav vēl tik ilgi, un praktizēt valodas. Tas ir ļoti noderīgi. Mēs mācāmies viens otra valodas,” pastāstīja nometnes dalībniece Elīza Muzika.
Un tāds arī ir viens no nometnes mērķiem – dot bērniem iespēju mācīties ne tikai no nodarbību vadītājiem, bet arī vienam no otra. Krievvalodīgie bērniem parāda Latviju un iepazīstina ar kultūras mantojumu – kulināriju, folkloru, rotām, tautasdziesmām.
“Es pat apģērbos pirmo reizi tautastērpā. Liela sajūsma, forši bija,” stāsta nometnes dalībnieks Leons Podbrezskis.
“No jauna es iemācījos jau dažus latviešu vārdus, ko es nezināju agrāk. Iemācījos labāk sastrādāties ar citiem cilvēkiem un palīdzēt viņiem,” stāsta nometnes dalībnieks Oļegs Petrenko.
Mazākumtautību un latviešu bērnu nometni pirmo reizi organizē biedrība “Sadarbības platforma” ar Britu padomes atbalstu.
Projekta vadītāja Lauma Celma uzskata, ka nometne ir ļoti vērtīga arī latviešu bērniem, jo daļa nezinot mūsu tradīcijas: “Viņi ar lielu interesi klausījās gan par baltu rotām, gan arī par tautas tērpiem un tautasdziesmas. Diemžēl mēs laikam maz tās mājās dziedam, maz mēs kaut ko runājam, ka lielākoties visi zina par ārzemēm, bet maz ko zina par mājām.”
Nometnes sākumā krievvalodīgie un latviešu bērni turējās atstatus, bet jau pirmās dienas vakarā kopīgās aktivitātes visus saliedēja, un nu dalībnieki esot kļuvuši par lielu ģimeni.
