De Facto

Kam tiks dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas?

De Facto

De Facto

No praktiskiem līdz apšaubāmiem – pētnieku ieteikumi Covid-19 seku likvidēšanai

No praktiskiem līdz apšaubāmiem – pētnieku ieteikumi Covid-19 krīzē

Vasaras sākumā valdība piešķīra piecus miljonus eiro, lai zinātnieki palīdzētu mazināt Covid-19 sekas. Desmit projekti, katram aptuveni pus miljons eiro un rezultāts – jauni atklājumi, inženiertehniski risinājumi vai rekomendācijas politikas veidotājiem. Analizējot padarīto divos tautsaimniecības jomas pētījumos, Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” secināja, ka ieteikumi ir visai plašas amplitūdas – no praktiskiem un tūlīt lietojamiem līdz pat visai apšaubāma satura, piemēram, apsvērt vides prasību neievērošanu krīzes laikā.

Valsts pētījumu programmā sadalīja piecus miljonus dažādiem pētījumiem, cerot ar to palīdzību izkļūt no Covid-19 izraisītās krīzes vai sadzīvot ar šiem apstākļiem. Tagad, kad saslimšana ar Covid-19 uzliesmojusi ar jaunu spēku, iedarbināti vēl nebijuši ierobežojumi, pašā laikā ir vaicāt – vai, piemēram, abi pētījumi, kas veikti tautsaimniecības jomā, ierēdņiem un politiķiem palīdz tagad pieņemt labākus lēmumus?

“Ieteikumi, kas ir Valsts izglītības satura centra procesu īstenošanai Covid-19 apstākļos, gan arī par metodiskajiem ieteikumiem skolotājiem, gan arī kopējās vajadzības un nodrošinājums - to mēs izmantojam jau šobrīd, un tā informācija tiek nodota gan ministrijas atbildīgajiem departamentiem, gan izglītības datu centram,” apliecina Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs.

Pamatīgās pārmaiņas izglītības procesā Covid-19 laikā ir daļa no pētījuma “Dzīve ar Covid-19”, kas tiek īstenots Rīgas Stradiņa Universitātes paspārnē, piesaistot pētniekus no dažādām augstskolām. Te analizēts gan tas, cik ērtas ir dažādas digitālo mācību platformas, gan meklēti risinājumi pedagogu digitālo prasmju attīstībai. Aptaujāti simtiem skolotāju, vecāku un augstākās izglītības mācībspēku. Projekta sadaļu par izglītības jomu vada Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Velta Ļubkina, kura uzsver, ka virziena nosaukumā ir “izglītības transformācija” - pētītas tiek gan sekas, gan piedāvāti iespējamie risinājumi. “Tas ir ļoti plašs pētījums, un šī pētījuma rezultātā mēs esam ieguvuši ļoti plašus un ļoti daudz ieteikumus no pašiem pedagogiem - ko viņiem vajadzētu, kā to organizēt.  Tas viss top mūsu ziņojumā,” saka Ļubkina, solot, ka izpētītais būs publiski pieejams. 

Cita grupa pēta pāreju uz attālināto darbu Covid-19 laikā.

Pētnieki secinājuši, ka trešdaļa darba devēju pat nav īsti painteresējušies par nepieciešamo aprīkojumu, darbiniekam strādājot no mājām. Lai gan rūpēties par to būtu darba devēja pienākums.

 

Secināts, ka par darbiniekiem vairāk rūpējušies mazie un vidējie uzņēmumi, lai gan parastā situācijā tendence ir par labu lielajiem. “Tā uztraucošā ziņa, kas mums visiem kopā ir jāspēj pateikt, ir, ka darba devējam ir jāsāk  saprast, ka attālinātais darbs ir tāda pati darba vieta kā jebkura cita, un, ja mēs to nerespektējam, tad mēs, sabiedrība, maksājam ar veselību,” saka RSU asociētais profesors Ivars Vanadziņš.

Tagad tiek diskutēts, kā darbiniekiem kompensēt izdevumus, kas radušies, strādājot attālināti. Tie jāsedz darba vietai. Ieteikumu izstrāde notiek sazobē ar Labklājības ministriju.
 
Viens no šīs valsts pētījumu programmas nosacījumiem ir, ka pētniekiem procesa laikā jāsadarbojas ar valsts pārvaldi, un tās pārstāvji var dot arī uzdevumus izpētei. Viena no idejām ir pētnieku darbu vēlāk izmantot arī, lai mērķtiecīgāk izmantotu Eiropas Savienības plānoto atbalstu aptuveni divu miljardu apmērā, kas varētu būt pieejami no nākamā gada. 

“Tie zinātnieki, kas ir iesaistīti pētījumā, tie arī tiek iesaistīti grupās tad, kad mēs veidojam kaut kādus atbalsta instrumentus. Un attiecīgi arī tās atziņas, kas ir procesā, kuras vēl nav uz papīra uzliktas, vai varbūt nav arī vēl oficiāli iesniegtas, bet viņus jau tad šajā procesā mēs varam ņemt vērā,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
 
Ekonomikas jomā cerības tiek liktas arī uz Latvijas Universitātes profesores Innas Šteinbukas vadīto pētījumu “ReCOVery-LV” par to, kā pēc krīzes veicināt Latvijas konkurētspēju. Daļa no tā ir produktivitātes ziņojums, kas tapis, izpētot datus par tūkstošiem Latvijas uzņēmumu astoņu gadu periodā. Rezultātā tapuši ieteikumi arī atbalsta kritērijiem.  

“Tikai runājot un precizējot uzdevumus ar Ekonomikas ministriju, mēs noformulējam šo uzdevumu septembra beigās, un divu mēnešu laikā - faktiski tas ir maratons, jā, tas ir neticami, ka vispār kaut kas sanāca - bet mēs to izstrādājām, un es teiktu, ka mēs vēl neesam pabeiguši darbu, jo mēs gribam vēl sasaistīt produktivitāti ar eksportspēju,” par pētījuma gaitu stāsta Inna Šteinbuka. 

No pētījumam atvēlētā pusmiljona ievērojama daļa – 200 000 eiro tikuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes īstenotajiem apakšprojektiem par  e-komerciju un digitalizāciju, un vietējo pārtikas ķēžu stiprināšanu.  Šai otrajai sadaļai, kuru vada rektore Irina Pilvere, nesen kā publicēta melnraksta versija. 

Te ieteikumu saraksts politikas veidotājiem ir visai plašs un arī gana diskutabls.  

 

Piemēram, “Krīzes laikā jāaizliedz ievest pārtikas produktus no kaimiņvalstīm, ja tos var nodrošināt vietējie uzņēmumi.” Šteinbuka gan bilst, ka šāds ieteikums izklausās dīvaini, taču viņa vēl nebija lasījusi pētījumu. Tāpat ieteikumu sadaļā  politikas veidotājiem lasāms arī piedāvājums “Valstij ārkārtas situācijās jābūt piekāpīgākai uz vides (“zaļajiem”) regulējumiem” un mazināt “dažādas vides prasības, jo tas bremzē tautsaimniecību” un radot papildu izmaksas. Vēl citā ieteikumā aicināts izvērtēt investīciju projektu atdevi, turpat piebilstot, ka bioloģiskajai produkcijai šobrīd nav izaugsmes iespējas. 

“Jebkurā gadījumā tas ir melnraksts, un tas ir labi. Mums ir paredzēts, ka mēs vērtēsim katrs katru. Es neko tādu - vismaz es, neparakstīšu. Nekad! Tas nav iespējams, tās ir muļķības,” saka Šteinbuka.

Ne Pilvere, ne kāds cits no Latvijas Lauksaimniecības universitātes uz “de facto” lūgumu sniegt interviju neatsaucās. Uz “de facto” jautājumiem tika atbildēts rakstiski, kā atbilžu sagatavotāju norādot LLU pētnieku grupu. Viņi norāda, ka publicētais ir melnraksts, kas tiks saskaņots ar projekta vadības grupu. Bet, ja atsevišķie ieteikumi netikšot atbalstīti, tad viņi patur iespējas tos prezentēt kā apakšprojekta pētnieku neatkarīgo viedokli.

LLU pētnieku grupa: “Ieteikumu sagatavošanai uzklausīti dažādi un pat pretrunīgi sabiedrības pušu viedokļi, kas ataino pētāmās problēmas komplicēto raksturu un ļoti atšķirīgās situācijas, kurās nonākuši visi pārtikas ķēdes dalībnieki. To uzskatām par pētījuma galveno vērtību, ko ieteikumos nevēlamies pazaudēt, lai politikas veidotājiem rastos padziļināta izpratne par problēmas komplicētību un katras situācijas kontekstu, kurai nav piemēroti vispārināti risinājumi.”

Lūgts komentēt minētos ieteikumus, kas iekļauti LLU darbā, ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksejenko saka: “Mēs varam aizvērt robežas, un klimats mūs sasniegs tāpat kā digitalizācija, mēs varam iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka no tā var izvairīties. Mēs atbalstām, ka drīzāk varētu palielināt investīcijas šajā jomā, ieviest atbalsta mehānismus uzņēmumiem, kuri nespēj atbilst klimata prasībām.”

Projekti jāpabeidz šomēnes. Tos vērtēs neatkarīgi ārvalstu eksperti. “Šiem ekspertiem uzdevums būs izvērtēt gan to, kāds ir progress attiecībā pret projektu pieteikumiem, kas bija iesniegti vasarā, jūnijā. Kā arī to, vai, piemēram, projekti ir spējuši piemēroties izmaiņām, vai ir spējuši identificēt riskus un uzlabot zinātnisko metodoloģiju, un arī to, lai šie rezultāti, kas ir vajadzīgi gan ministrijām, politikas veidotājiem, gan, piemēram, uzņēmējiem un tā tālāk, vai šie rezultāti ir sasniegti patiešām ar zinātniskām metodēm un ir zinātniski pamatoti,” saka Latvijas Zinātņu padomes  Ekspertīzes un analītikas nodaļas vadītājs Ingmārs Kreišmanis.

Izglītības ministrijā uzskata, ka šobrīd nav pamata bažām, ka pētnieki nesasniegs izvirzītos mērķus. Taču, ja darba zinātniskajā izvērtēšanā secinās, ka tie nav sasniegti, tad gan daļēji vai pilnā apjomā finansējums būs jāatmaksā budžetam. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt