Arī citos reģionos ir apzināti mediķi, kuri ārpus plānotajām dežūrām savā reģionā nepieciešamības gadījumā būtu gatavi doties uz Rīgu. Ārkārtas tālruņa 113 dispečercentrā ir paplašināts konsultatīvais atbalsts, un situācijas arvien vairāk tiek atrisinātas, sniedzot medicīnisku padomu pa tālruni. Jau šobrīd par aptuveni 12% ir samazinājies brigāžu izsaukumu skaits, zvanītājus konsultējot vai pārvirzot uz alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem, informēja dienestā.
Saistībā ar NMPD Rīgas reģionālajā centrā izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju dienestā ir izveidota un darbojas Ārkārtas vadības grupa, kuras uzdevums ir vadīt situāciju un izstrādāt krīzes pārvaldības risinājumus, lai nodrošinātu dienesta spēju Rīgā operatīvi reaģēt uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem. NMPD Ārkārtas vadības grupa ir izvērtējusi dienesta iekšienē īstenojamus pasākumus, tostarp mediķu piesaisti no citiem reģioniem, brigāžu pārdislokāciju no atsevišķiem punktiem, konsultatīvā atbalsta stiprināšanu izsaukumu pieņemšanā u.c..
NMPD direktore Liene Cipule norāda - par spīti tam, ka jau nedēļu dienests Rīgā strādā ārkārtas režīmā, līdz šim ir nodrošināta izsaukumu nepārtrauktība. "Mēs pārorganizējam savu darbu un darām visu, lai maksimāli koncentrētu dienesta resursus uz dzīvībai kritisku izsaukumu izpildi. Tajā pašā laikā apzināmies, ka daļa no pasākumiem ir īstenojami īslaicīgi, tāpēc mums jāturpina meklēt tādus risinājumus, kas dienestam ilgtermiņā nodrošinātu nepieciešamos personālresursus un saglabāt operativitāti, reaģējot uz izsaukumiem,” uzsvēra Cipule.
Tāpat sadarbībā ar Veselības ministriju šobrīd tiek strādāts pie izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz paplašināt brigādēs strādājošo ārstniecības personu loku. NMPD rosina normatīvo aktu ietvarā dot iespēju brigādi vadīt arī dienestā strādājošajiem ārstiem, kuri ir nokārtojuši speciālu kompetenču (teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu) atbilstības pārbaudi.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā - 9. novembrī - NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā. Tas saistīts ar to, ka dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi brīvdienās lūdza sasaukt krīzes vadības padomi, bet premjers nolēma to nedarīt un pieprasīja veselības ministres paskaidrojumus.
Ārkārtas situācija nozīmējot to, ka dienests varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību. Tādi izsaukumi varētu būt sīkas traumas, paaugstinātas temperatūras gadījumi, nedaudz paaugstināts asinsspiediens. NMPD lēš, ka atalgojuma palielināšanai no nākamā gada būs vajadzīgi apmēram astoņi miljoni eiro gadā un vēl četri miljoni – virsstundu apmaksai.
Situācijas uzlabošanai NMPD, kura Rīgas reģionālajā centrā izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija darbinieku aizpūšanas dēļ, varētu paplašināt ārstniecības personu loku ar diplomētiem ārstiem, kuri var vadīt NMPD brigādes. Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijā ideju kritizē bažās par to, ka mazināsies pakalpojuma kvalitāte.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ārkārtas medicīniskā situācija ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī ir tādā gadījumā, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.
