Slimnīcu biedrībā norādīja, ka 2023. gadam plānotais finansējums Latvijas slimnīcām ir būtiski mazāks, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu ne tikai plānveida, bet arī neatliekamo pieejamību. Ja situācija netiks risināta, plānveida pakalpojumi esot apdraudēti.
"Tie aprēķini ir balstīti uz to, kāds ir cenu reālais pieaugums, cik maksā viens pacients slimnīcai. Un, balstoties uz to, mēs arī sakām, ka, iespējams, otrajā pusgadā var aptrūkties līdzekļu par piešķirto naudu ārstēt plānveida pacientus," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Pieaugot inflācijai, visās jomās pacienta ārstēšanās izmaksa pieaugušas apmēram par 10%.
"Ja iestāsies situācija, kad mēs nevarēsim vairs izdzīvot ar šo valsts piešķirto finansējumu, tad ierobežosim vai pilnībā atteiksimies no plānveida palīdzības," sacīja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna.
Ogres rajona slimnīcā pērn viena neatliekamās palīdzības pacienta ārstēšanas izmaksas bija 733 eiro, bet šogad var rēķināties vien ar 701 eiro, taču izmaksas ir pieaugušas. Problēmu saasina arī fakts, ka dažādām slimnīcām par vienu un to pašu pakalpojumu tiek piešķirts atšķirīgs finansējums.
"Mums Ogrē viens pacients ar tādām pašām izmeklēšanas metodēm, tādām pašām zālēm, saglabājot tādu pašu kvalitāti, jāārstē par 701 eiro. Tad ir slimnīcas, kurām ir piedāvāts šajā pašā valstī šādas pašas kvalitātes ārstēšanu sniegt par 900 eiro. Nu, ir starpība 700 eiro vai 900 eiro," teica Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.
Mediķi satraukti norādīja, ka jau kovida epidēmijas laikā plānveida pakalpojumi tika ierobežoti. Tagad ir jūtamas sekas – būtiski palielinājies pacientu skaits medicīnas iestādēs, tajā skaitā pasliktinājies hronisko slimnieku veselības stāvoklis.
"Ja mēs salīdzinām 2022.gadu ar 2021. gadu, tad pacientu skaits ir pieaudzis. 2021. gadā tie bija 3516, bet 2022. gadā ir 3880. Palielinās saslimstības, ievilktās slimības, ieilgušās, un arī stacionāru apmeklējumos rindas arvien kļūst garākas," pastāstīja Kuldīgas slimnīcas valdes locekle Nellija Kleinberga.
"Ja nepietiekamā finansējuma dēļ slimnīcas ierobežos plānveida pakalpojumus, tad skaidrs, ka pieaugs maksas medicīnas pakalpojumu apjoms. Un es teiktu, ka Latvija strauji tuvojas pārejai uz maksas medicīnu," norādīja Šerna no Madonas slimnīcas.
Tas savukārt nozīmē, ka daudziem cilvēkiem dzīves kvalitātei nozīmīga ārstēšana, iespējams, būs praktiski neiegūstama. Piemēram, gūžas endoprotezēšanas maksas operācija pacientam izmaksās 4 līdz 5 tūkstošus eiro.
Veselības ministrijā atzina problēmas:
"Veselības ministrija labi apzinās sarežģīto finansiālo situāciju slimnīcās saistībā ar tarifu neatbilstību reālajām pakalpojumu izmaksām pēc energoresursu sadārdzinājuma un augstajiem inflācijas rādītājiem. Kopā ar slimnīcām šobrīd tiek veikti papildu aprēķini, lai novērtētu šī brīža aktuālo situāciju."
Latvijas Slimnīcu biedrība sadarbībā ar slimnīcu vadītājiem un Veselības ministriju izveidojusi divas darba grupas, lai kopīgi rastu risinājumus. Bet atbildes uz to, kad un kāds tiks rasts risinājums, šobrīd vēl nav.
