Minimālās algas palielinājums, rindu mazināšana ambulatorajā sektorā, pacientu līdzmaksājuma samazinājums – kopumā veselības budžetam 2015.gadā atvēlēts par 36 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Finansējums pacientu ārstēšanai ārzemēs gan nepieaugs, izrādās - šādas pozīcijas budžetā nemaz nav.
„Tas nav atsevišķs finansējums, tas ir kopējā visā nozares finansējumā, un vienīgais, kā mēs varam ar šo izlīdzēties, ja mums gadījumā šīs naudas sāk trūkt, mēs kaut kādus rēķinus pārceļam uz nākamā gada apmaksu. Ja mums nav naudas, mēs tā īsti iztērēt neko nevaram. Ir bijuši atsevišķi gadi, kad mēs esam gājuši Ministru kabinetu un īpaši prasījuši,” skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Vidēji gadā Veselības ministrija pacientu ārstēšanai ārzemēs tērē aptuveni septiņus-astoņus miljonus eiro.
Ministrs sola meklēt līdzekļus arī pacientu ārstēšanai ārpus Eiropas Savienības, bet ministrijā atzīst – tas nozīmēs daļu naudas atņemt citiem.
„Jautājums ir ļoti jūtīgs, tiešām ir sensitīvs. Tas nostāda savā ziņā vienu pacientu pret cita pacienta interesēm. Un vienmēr tas prasa ļoti lielus finanšu līdzekļus, kuru, mēs saprotam, nevar atļauties arī šīs ģimenes. Bet mēs runāsim par šiem risinājumiem,” saka ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Lielākās un vecākās valstīs, piemēram, Vācija, valsts iekšienē ir vairāki spēcīgi ārstniecības centri, un nepieciešamības gadījumā pacientus var pārvietot starp tiem. Latvijā šādas iespējas nav, bērnus ārstējam tikai vienā – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, un pie ārvalstu kolēģiem jāvēršas biežāk. Pērn šāds lēmums pieņemts 136 reizes.
Jāvārdu ārstu konsīlija atzinumam pirms sūtīšanas uz Nacionālo veselības dienestu pēdējos gadus saka Bērnu slimnīcas valdes locekle Zane Straume. Šādu gadījumu skaits pieaugot – ārzemēs tie veiktas dažādas analīzes, fizioterapijas procedūras un arī operācijas, ko Latvijā neveic, piemēram, aknu transplantācija. Bieži piesauktais konsīlijs ir katrā gadījuma citu speciālistu grupa vismaz trīs cilvēku sastāvā un lēmums nekad nav viegls.
„Bērni, kuri tiek sūtīti ārstēties uz ārzemēm, ir nopietni slimi, tāpēc visa situācija ir raižu pilna. Tas ir vēl viens moments, kas bieži vien vecākiem rada apjukumu, kā būs, bažas par valodas barjeru, kur viņi dzīvos,” stāsta Bērnu slimnīcas valdes locekle, ārste anestezioloģe Zane Straume.
Bērnu slimnīcā gan uzsver – Dāvja gadījums ir unikāls un paredzams, ka arī nākotnē nebūs daudz gadījumu, kad pacientu iespējams izārstēt tikai ārpus Eiropas Savienības. Tātad, lai šajos gadījumos valsts varētu palīdzēt, nav nepieciešams atvēlēt milzu budžeta līdzekļus, vien rast sistēmisku risinājumu.
