Pēc ugunsgrēka daļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālais vēstures muzeja krājumi pārvietoti uz uguns neskartajām daļām. Pils ir cietusi arī no lietus, mitrums pakāpeniski joprojām izplatās, tādēļ nepieciešams muzeja krājumus pārvietot.
„Muzeju zaudējumu aprēķini ir iesniegti VNĪ, tie tiks iekļauti vienotā tāmē iesniegšanai valdībā. Muzeju pārvietošana varētu sākties tikai pēc pilnīgas jauno telpu pielāgošanas to vajadzībām un laika ziņā tas būs ilgstošs process - noteikti vairāki mēneši,” teica Bērziņa-Bebriša. Nākamā muzeju, „Valsts Nekustamo Īpašumu” (VNĪ) un Kultūras ministrijas speciālistu sanāksme par turpmāko muzeju glābšanu plānota 12.augustā.
Eksperti izvērtējuši Rīgas pils telpas pēc ugunsgrēka no inženiertehniskā un mikrobioloģiskā, kā arī sanitāri higiēniskā viedokļa. Pēc viņu slēdziena, muzeji pilī vairs palikt nedrīkst, norādīja Bērziņa-Bebriša.
Speciālistu sanāksmē nolemts veikt aprēķinus, cik varētu izmaksāt muzeju un to krājumu pārvietošana uz citām telpām un telpu pielāgošana muzeju vajadzībām.
Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm konceptuāli apstiprināja muzeju krājumu pārvietošanu uz trim citām ēkām Rīgā pēc ugunsgrēka Rīgas pilī.
VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane otrdien žurnālistiem sacīja, ka muzeju krājumus, iespējams, pārvietos uz trim ēkām Rīgā, ko nodos VNĪ pārvaldībā, lai īpašumus apzinātu un sagatavotu muzeju vajadzībām. Krājumus pārvedīs uz ēku Lāčplēša ielā 106-108, šobrīd eksperti vērtē arī par krājumu izvietošanu Kalnciema ielā 14, tur varētu turpmāk atrasties Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija. Savukārt vēstures muzeja telpas varētu būt kādreizējā vēstures fakultātē, kas atrodas Brīvības bulvārī 32.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 20.jūnija vakarā, un to izdevās nodzēst vien pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru. Ugunsgrēka cēloņi joprojām nav noskaidroti.
