„Es neredzu nekādas lielas izmaiņas Latvijā ne etniskajā politikā, ne integrācijas pakāpē,” saka komisārs. Viņš uzskata, ka joprojām lielais nepilsoņu skaits Latvijā saistāms ar politisko atmosfēru, kas neliek justies vajadzīgiem un neaicina iegūt pilsonību.
Latvijā pārāk daudz domā par represīvām metodēm tā vietā, lai mudinātu cittautiešus apgūt latviešu valdu. Tā, piemēram, brīdī, kad Latvija stājās Eiropas Savienibā, valstī bija ierobežojumi par valodas lietošanu privātajā sektorā tikai ap 30 profesijām, tagad to esot simtiem, norāda Muižnieks.
„Par valodu - es domāju, ka referendums lika cilvēkiem apzināties, ka valoda ir vērtīga, bet ir jādomā, kas bija stimuls, kāpēc organizētāji vēlējās šādu referendumu, vēlējās šādu statusu,” saka Muižnieks.
Jāatgādina, ka pirms gada Latvijā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pilsoņu vairākums to noraidīja.
