Jau no 1.maija Latvijas mežos ir noteikts ugunsnedrošais periods, kad mežos un purvos aizliegts kurināt ugunskurus, dedzināt atkritumus, nomest degošus sērkociņus un izsmēķus. Tomēr gadu no gada daudzi mežā gājēji šos noteikumus ignorē, kā dēļ izceļas lielākā daļa mežu ugunsgrēku, stāsta Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Edijs Leišavnieks.
Sestdien tika likvidēti četri meža ugunsgrēki ar kopējo platību 3,7 hektāri. Pagājusī nedēļa ugunsdzēsējiem bijusi samērā saspringta, jo nedēļā tika dzēsti vairāk nekā 25 meža ugunsgrēki. Kopējā statistika valstī pašlaik ir 270 ugunsgrēki, un kopējā uguns skartā platība ir ap 170 hektāriem.
Lielākoties tās ir neuzmanīgas rīcības sekas: gan līdz galam nenodzēsti ugunskuri, gan izmestie sērkociņi un izsmēķi. „Protams, neizpaliek bez ļaunprātīgas dedzināšanas, kā arī dzelzceļa transporta iedarbības un citi cēloņi. Bet lielākais vairums, kas ir aptuveni 80% no visa skaita, ir neuzmanīga rīcība ar uguni,” skaidro Leišavnieks.
Stāstot par to, kā paši mežu īpašnieki ievēro noteikumus, kas ugunsbīstamības periodā paredzēti, Leišavnieks norāda, ka valsts un privātie apsaimniekotāji par mežu rūpējas neudaudz atšķirīgi. „Katram ir savs pieejamais resurss, kā viņi var apsargāt savus mežus. Ja valsts mežā tā situācija ir labāka – izliktas zīmes, brīdinājumi, tad privātajos mežos situācija ir mazliet sliktāka. Bet, protams, īpašnieki cenšas un stigas un ceļus attīra no kritušajiem kokiem,” pastāstīja speciālists.
