Latvijā meži aizņem 49,5 procentus no teritorijas, kas ir tikpat liela mežu platība kā Lielbritānijā, kaut gan pašu valstu teritorijas lieluma ziņā atšķiras vairākkārt. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis stāsta, ka jau vēsturiski mežs ir mūsu galvenā valūta.
"Te mēs varam skatīties ne tikai pēdējo 20 gadu vēsturē, bet arī pēdējo 300 - 400 gadu vēsturē, kad mūsu kokmateriāli pie dažādām varām tika eksportēti uz ārpusi. Šobrīd īpatsvars - ir sasniegti jau divi miljardi eiro un vēl ir potenciāls izaugt," norāda Dagnis Dubrovskis.
Bet eksporta jomā būtiski ir palielināt to produkcijas klāstu, kas ir ar augstu pievienoto vērtību, kaut gan Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērtē, ka arī šobrīd jau vairāk tiek eksportēti tieši pārstrādes produkti.
"Vairāk nekā 90 procentus no šī eksporta veido tieši apstrādes produkti, kas jau ir gatavie logi vai durvis, vai to sagataves, vai gatavās mājas, būvmateriāli," stāsta Kristaps Klauss.
Latvijas kokmateriāli ceļo vai pa visu pasauli un šajā ziņā ārvalstīm mūsu piedāvājums ir interesējošs vairākos aspektos. "Latvija ir pēdējā valsts, kur aug kvalitatīva priede, tāpēc viņi mīl šo kvalitāti, otrkārt, latvieši prot strādāt un var saražot pasaules kvalitātē," norāda Kristaps Klauss.
Pārstrādes ziņā pēdējos gados arvien attīstās koka māju būvniecības un granulu ražošanas joma. Kā atzīst Kristaps Klauss, koka māju būvniecībai vajadzētu kļūt saistošākai arī tepat Latvijā. "Tas, kas Latvijā nav vēl sakārtots, ir likumdošanas bāze, lai šīs koka ēkas varētu celt," saka Kristaps Klauss.
Viena no lielākajām meža nozares problēmām, kas izskan ekspertu diskusijās, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Tā ir aktualitāte, sākot no meža izstrādes līdz pārstrādei, jo, kā atzīst Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis, pagājuši ir tie laiki, kad meža darbos varēja iztikt ar cirvi un zāģi.
"Arī ar zāģi vairs nevar tā vicot pa mežu, jo tam pašam zāģerim, kas strādā ar benzīna motorzāģi, viņam ir jābūt izglītotam gan par mežistrādi, gan, kas ir ļoti būtiski, par darba aizsardzības lietām. Mums trūkst arī šādu cilvēku, nerunāsim jau par harvesteriem, forvarderiem, kas ir tuvu vai lidmašīnas līmenim. Atalgojums ir ļoti konkurētspējīgs," uzsver Vilmārs Katkovskis.
Bet kā nākotnē būs ar meža resursiem? Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis mierina, ka Mēness ainava gan Latviju nesagaida: "Ja skatāmies kopumā un uz vecuma klašu struktūru, tad gribētu teikt, ka nepārvērtīsimies par tuksnesi un esošie ciršanas apjomi ilgtermiņā ir ilgtspējīgi."
Bet par to gan būs jādomā, kā veiksmīgāk turpmāk varētu līdzās pastāvēt mežu apsaimniekotāju, izstrādātāju intereses un sabiedrības, kā arī ekoloģijas intereses.
