Pērn uz Latvijas ceļiem bijuši apmēram 60 melno punktu. To skaits pa gadiem mainās - ir vietas, kur bīstamie krustojumi tiek uzlaboti, tādējādi likvidējot melnos punktus, un ir vietas, kur melnie punkti veidojas no jauna.
„Par melnajiem punktiem sauc tādas vietas, kur salīdzinoši ar citām vietām ceļu satiksmes negadījumi notiek biežāk. Parametrs, ko uzskata par melno punktu, ir astoņi negadījumi trīs gados, otrs parametrs - trīs gados šajā posmā trīs bojāgājušie,” skaidro VAS „Latvijas Valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Krustojums uz Bauskas šosejas savulaik bija melnais punkts. Pagājuši jau aptuveni 10 gadi, kopš šis melnais punkts ir likvidēts. Tagad te uzstādīti luksofori un gan autovadītāji, gan kājāmgājēji to var droši šķērsot.
Tiesa, autovadītājiem uz šosejas jārēķinās ar sastrēgumiem.
Statistika rāda - 2009. gadā Latvijā bija 174 melnie punkti, bet 2011. gadā vairs tikai 62. Pērn likvidēts melnais punkts pie Ādažiem, savukārt šogad viens no lielākajiem projektiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanā būs jauna rotācijas apļa izbūve uz Ventspils šosejas pie Tukuma.
Melno punktu likvidēšanai ir dažādi paņēmieni – citur jāveic lieli pārbūves darbi, citur pietiek ar ceļa zīmju nomaiņu vai ātruma samazināšanu.
„Statistika parāda, ka tajās vietās, kur uzstādīti fotoradari, tur pēc tam nav konstatēts neviens ceļu satiksmes negadījums. Jāsaprot, ka galvenā vaina, - protams, ne vienīgā, bet galvenā - ir tieši pārsniegts ātrums, pārgalvība,” norāda Māris Zaļaiskalns.
Lielākā daļa melno punktu atrodas Rīgas apkārtnē, bet pašā galvaspilsētā melnos punktus neuzskaita. Pilsētā tos sauc par bīstamiem krustojumiem. Pērn dažāda veida satiksmes uzlabojumi Rīgā veikti 50 vietās.
„Tiek vērtēts, cik daudz ir ceļu satiksmes negadījumu, cik cietušie un cik bojāgājušie. Tie ir galvenie kritēriji.
Protams, tiek vērtēts, vai pieci negadījumi ir maģistrālā ielā un tos nevar salīdzināt ar negadījumu skaitu maznozīmīgā krustojumā. Satiksmes speciālisti vērtē katru gadījumu atsevišķi un tad arī reaģē,” saka Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Nolūkā uzlabot drošību uz ceļiem, galvaspilsētā šogad plānots 50 ielu posmos uzbūvēt „guļošos policistus” un seši līdz šim neregulējami krustojumi tiks aprīkoti ar luksoforiem. Vienam otram iedzīvotājam būs jārēķinās, ka turpmāk ceļš uz mājām būs nedaudz garāks, jo bīstamās vietās satiksmes departaments turpinās aizliegt kreiso pagriezienu.