LSM aptauja: Nākamo ministru «sarkanās līnijas», prioritātes un nozaru autoritātes

Topošās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības koalīcijas partneri gandrīz pabeiguši darbu pie sadarbības līguma un jau nākamās nedēļas beigās varētu apstiprināt jauno valdību, kurai ar steigu būs jāķeras pie daudzu svarīgo jautājumu risināšanas. Tāpēc portāls LSM.lv jautāja nozaru ministru amatu kandidātiem par viņu iecerētajiem pirmajiem trīs darbiem amatā, par “sarkanajām līnijām”, ko viņi amatā nepieļaus un kā dēļ būtu gatavi pat atkāpties, par nozares viedokļu līderiem, kuru padomos viņi gatavi ieklausīties, kā arī lūdza nosaukt vienu ideju, ko redz kā veiksmīgu kādā citā valstī un vēlētos pārņemt savā nozarē.

Nākamo ministru atbildes: 

Tieslietu ministra amata kandidāts Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija)

 Pirmie darbi 

Kā tieslietu ministrs Bordāns ir “gatavs uzņemties “mediatora” lomu tiesnešu, prokuroru un advokātu komunikācijā ar mērķi rast visefektīvākos risinājumus pastāvošajai problēmai, ka tiesas procesos lietas dalībniekiem nesamērīgi daudzos gadījumos pastāv iespējas savas procesuālās tiesības izmantot negodprātīgi. Šī pašlaik ir tiesu varas “vājā vieta”, kuras dēļ tiesas procesi pārāk bieži ir novilcināti un spriedumi ir netaisnīgi”.

Bordāns sola attīstīt “godīgas un efektīvas ārpustiesas strīdu risināšanas iespējas, ieskaitot starptautiski respektētas šķīrējtiesas izveidošanu un mediācijas procesu”.

“Visas tieslietu nozares ietvaros izvērtēšu un pozitīva risinājuma gadījumā izveidošu specializētu tiesu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā,” pauda Bordāns.

Vēl viena prioritāte ir interešu pārstāvības atklātības, publiskā sektora informācijas atklātības visplašākā ieviešana. Proti, visi jautājumi par interešu lobiju politikā, tiesu spriedumu publiska pieejamība, izbeidzot nesamērīgu “datu anonimitāti”.

 

“Sarkanās līnijas”

Bordāns nevar iedomāties, kādēļ lai būtu kādas ''sarkanās līnijas'' pašam savā darbā.

“Taču vispārīgi, tāpat kā 2013. gadā, esmu gatavs, lai mani atceļ, ja jebkādu ārēju ietekmju dēļ man būtu jāatsakās veikt tieslietu sistēmai prioritārus darbus, bet tiktu spiests nodarboties ar kāda “politbiznesa interešu”, proti, korupcijas nodrošināšanu. Taču es ticu, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš mani atbalstīs,” atbildēja Bordāns.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

“Vienmēr ieklausos visos speciālistos, nedalot tos autoritatīvos un mazāksvarīgos, jo man būtiski ir argumenti. Tomēr, ja jānosauc, tad pirmie ienāk prātā Kalvis Torgāns, Jānis Pleps, Juta Strīķe un Juris Jurašs,” atbildēja Bordāns.

Ideja, ko varētu pārņemt

“Attīstītajās valstīs juristu darbs aizvien vairāk, izmantojot IT augsto attīstības līmeni un ātrumu, tiek “robotizēts”. Ieskaitot tiesnešu un likumdevēju juristu darbu. Tādējādi, samazinot cilvēku kļūdas, apzinātu nelikumīgu rīcību, kā arī nodrošinot lēmumu vienveidīgumu. Sekojot valdības deklarācijā iekļautajam uzdevumam par modernas jurisprudences procesu ieviešanu, tas tiks praktizēts arī Latvijā”.

 Satiksmes ministra amata kandidāts Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija)

 Pirmie darbi

Eiropas Savienības finansēto lielo transporta projektu revīzija.
Taksometru darbības regulējuma sakārtošana.
Sabiedriskā transporta iepirkumu konkursa principu izvērtēšana.

“Sarkanās līnijas”

“Pagaidām man nav tādas politiskas pieredzes, lai definētu konkrētu situāciju, kad būtu jāatkāpjas. Tas varētu notikt, ja zūd premjera un koalīcijas partneru atbalsts mūsu valdības deklarācijā noteikto prioritāro darbu īstenošanai.”

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

“Nozarē ir daudz kompetentu un profesionālu cilvēku, negribētos kādu īpaši izcelt. Es labprāt ieklausos par sevi gudrāku cilvēku padomos.”

Ideja, ko varētu pārņemt

Igaunijas sabiedriskā transporta finansēšanas modelis, ko iespējams adaptēt Latvijas situācijai.

Izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija)

 Pirmie darbi

Budžeta jautājumi. Pirms gada pieņemts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, saskaņā ar kuru jau no šā gada 1. septembra zemākā mēneša darba algas likme tiks palielināta no 710 līdz 750 eiro. Lai arī iepriekšējā valdība pieņēma šo algu paaugstināšanas grafiku, budžetā līdzekļi tam nav paredzēti, lai gan algu palielināšanai šogad nepieciešami 40 miljoni eiro.  “Mans pienākums būs rūpēties, lai plānotais finansējums tiek iekļauts jaunajā budžeta projektā,” pauda ministra amata kandidāte.

“Otra ļoti nozīmīga prioritāte būs darbs ar programmu "Skola 2030", jo kompetenču pieeja mācību saturā būs tas pamats, kas ietekmēs izglītības sistēmas nākotni vismaz turpmākos 10 gadus. Būs rūpīgi jāseko, kā veicas ar programmu ieviešanu, vai tiek ieviesti nepieciešamie digitālie mācību līdzekļi, vai pedagogi ir pietiekami sagatavoti šīs pārmaiņas ieviest.”  

“Trešā nozīmīgā prioritāte būs darbs pie zinātnes bāzes finansējuma palielinājuma (kritēriji, budžets) un zinātnisko institūciju akreditācija. Es ticu, ka Latvija spēs sasniegt lielus mērķus, pateicoties gudriem cilvēkiem un idejām. Pēdējos 20 gadus zinātne mūsu valstī ir gandrīz pilnībā izzudusi, pienācis laiks situāciju mainīt!”

“Sarkanās līnijas”

“Tā kā šāds izaicinājums ir pirmo reizi, tad ticu, ka daudzas lietas ir iekustināmas. Uzreiz negribētos vilkt “sarkanās līnijas”, ir iespējama akcentu pārlikšana, ja kaut kas ir smagnējs vai kardināli pretējs tam, kāda bijusi iecere un kādas ir iespējas,” atbildēja Šuplinska.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

“Nozaru viedokļu līderi tiek apzināti. Ir skaidrs, ka lielāka vērība tiks veltīta nevalstisko organizāciju (NVO) viedokļiem un piedāvātajiem risinājumiem, kaut vai tādēļ, ka arī pati kā NVO pārstāve reti tiku sadzirdēta; ja sadzirdēta, tad bieži vien arī pārprasta, proti, sadarbība bijusi pārāk lēna un neefektīva.

Augstākajā izglītībā ceru, ka kolēģi neliegs padomu, taču jau šobrīd konsultējos ar Vidzemes Augstskolas rektoru, neilgā pagātnē arī Jauno zinātnieku apvienības vadītāju Dr.hist. Gati Krūmiņu, kas nācis klajā ar iniciatīvu Latvijas zinātnes stratēģijai tuvākajiem 10 gadiem.

Zinātnē – Arnolds Ūbelis, Dr. phys., LU Nacionālās zinātnes platforma “Fotonika-LV”.

Taču noteikti izšķiršos par padomniekiem arī vispārizglītojošās skolas posmā, iekļaujošajā izglītībā, sportā, profesionālajā un pieaugušo izglītībā.”

Ideja, ko varētu pārņemt

“Grūti nosaukt vienu ideju, bet pēdējā mēneša laikā kārtējo reizi, aktualizējot dažādus pārskatus un reitingus, nekur tālu nav jāmeklē. Igaunija tiek minēta kā piemērs daudzu jautājumu risināšanā, arī izglītības kvalitātes jomā.  Arī augstākajā izglītībā, zinātnē, skolu reformā, attieksmē pret mazajām valodām ir daudz ko mācīties no Igaunijas. Vidējā skolotāju alga Igaunijā ir 1500 eiro, tas ir labs paraugs, uz ko tiekties arī mums.”

Ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits ("KPV LV")

Pirmie darbi

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšana, kas vairs neesot tikai Šmita prioritāte, bet Saeimas noteikts uzdevums.
Otrkārt, 13. Saeimas sasaukuma laikā – četros gados – izveidot tādu nodokļu sistēmu, lai Latvija būtu konkurētspējīgāka, tostarp attiecībā uz darbaspēka nodokļiem un citiem maksājumiem, piemēram, par elektroenerģiju.
Treškārt, dubultot eksportējošo uzņēmumu skaitu – no 5000 uz 10 000.

“Sarkanās līnijas”

OIK maksājumu atcelšana – ja valdība domās novirzīties no iecerētā mērķa vai nepildīt solījumu. “KPV LV” noteiktais termiņš ir 1. jūlijs, bet Saeimas noteiktas ir 31. marts, kad jāliek priekšā konkrēti darba soļi, norādīja Šmits.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

Nav viena cilvēka, kas būtu viedokļu līderis, bet katrā nozarē ir cilvēki, kas “zina drēbi” un to, kādi soļi būtu sperami. Turklāt “KPV LV” deklarācijas plāna izstrādē piesaista Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (LTRK) pārstāvjus.

Ideja, ko varētu pārņemt

Šmits uzsver nepieciešamību tikt galā ar “milzīgo korupcijas līmeni”, jo šī problēma tieši ietekmē biznesu un investorus. Viņaprāt, apsveicami ir tas, kā pašlaik strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Viņš vēlas panākt pretkorupcijas izrāvienu. No Ekonomikas ministrijas puses ieguldījums šajā jomā būtu izdarīt pareizākās izvēles un nepieļaut korupcijas riskus ministrijas un tās atbildībā esošo iestāžu iepirkumos, norādīja Šmits.

Labklājības ministres amata kandidāte Ramona Petraviča (“KPV LV”)

Ramona Petraviča

Pirmie darbi

Labklājības jomā “KPV LV” politiķe norāda uz partijas priekšvēlēšanu solījumiem:

Zāļu cenu samazināšana, kas gan saistīta ar Veselības ministrijas darbu. Būtiski, ka tam neesot ietekmes uz budžetu, tāpēc Petraviča nesaskata šķēršļus ieceres īstenošanai.

Nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana vienīgajam īpašumam pensionāram “sapratīgās robežās”, kas varētu būt gan īpašuma vērtība, gan pensijas apmērs. “Tas nebūs tā, ka visiem, arī tiem, kas dzīvo greznā villa un saņem 1000 eiro lielu pensiju,” sacīja Petraviča.

Pensiju pārrēķināšana mazo pensiju saņēmējiem.

Petraviča atzina, ka ieceres nāksies sabalansēt ar budžeta iespējām, tāpēc termiņus darbu īstenošanai politiķe vairījās nosaukt.

“Sarkanās līnijas”

Topošā labklājības ministre iebilst pret demogrāfijas jautājumu nodalīšanu no Labklājības ministrijas atbildības un jauna ministra posteņa izveide.
Petraviča piedāvā paplašināt pastāvošo Demogrāfijas lietu centru, taču saglabāt Labklājības ministrijas pārziņā.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

Politiķe norādīja, ka viņai bijusi pozitīva saruna ar Labklājības ministrijas valsts sekretāru un vērtīga tikšanās ar Pārresoru koordinācijas centra direktoru. Darbu ministres amatā viņa redz kā aktīvu sadarbību ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, piemēram, Latvijas Pensionāru federāciju un invalīdu biedrībām, kuru viedokļos viņa sola ieklausīties.

“Viņos noteikti ir jāieklausās, jāņem vērā un jāmeklē kompromiss starp viņu vēlmēm un mūsu iespējām. Tie noteikti būs mani tuvākie sabiedrotie manā darbā.” 

Ideja, ko pārņemt

Politiķe uzsvēra, ka laiks, gatavojoties ministres amatam, līdz šim bijis īss. Kā vienu vērtīgu ideju viņa nosauca rezerves fondu pensijām, kas būtu drošības spilvens krīzes gadījumiem.

“Tā ir papildu nauda, veidojot uzkarājumu. Tas netiek veidots no sociālajiem līdzekļiem, bet brīvās naudas. OIK likvidējot, varētu būt brīvā nauda, kas parādās. Tie varētu būt arī kādas nevalstisko organizāciju iemaksātās naudas. Tas viss ir ideju līmenī,” sacīja Petraviča.

Viņa arī apliecināja, ka plāno turpināt deinstitucionalizācijas plāna īstenošanu, kas Latvijā jau iesākts.

Iekšlietu ministra amata kandidāts Sandis Ģirģens ("KPV LV")

Pirmie darbi

Sandis Ģirģens

“Moneyval” ziņojumā ietverto prasību izpilde, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Sakārtot kadru politiku, stiprinot kvalifikācijas līmeni izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem.

Uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti, palielinot uzraugošā prokurora lomu izmeklēšanā un uzlabojot sadarbību ar prokuratūru.

Tāpat potenciālais ministrs vēlas pārskatīt to, cik pamatoti un racionāli tiek tērēti ministrijas padotības iestādēm piešķirtie budžeta līdzekļi. Viņš arī plāno pārskatīt IT risinājumu drošību Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā. Esot jāveic audits, lai programmatūras būtu drošas, arī jāinvestē modernās tehnoloģijās.

Ģirģens atzina, ka smags jautājums būs atalgojuma sistēmas līdzsvarošana, jo pieredzējušiem izmeklētājiem esot zemāka alga nekā prokuroriem iesācējiem. Šī jautājuma risināšanai jau šīgada budžeta projektā saskatāms vairāk nekā 9 miljonu eiro iztrūkums, par ko viņš kā nozares ministrs sola cīnīties.

“Sarkanās līnijas”

Nav “sarkano līniju”. “Esmu vairāk vērsts uz darbu un sadarbību ar iestāžu vadītājiem, esmu atvērts pret sabiedrību. Gribu, lai sabiedrība piedalās, lai nozares profesionāļu nāktu pie manis, dotu ieteikumus, kas palīdzētu,” sacīja Ģirģens.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

Ministra amata kandidāts uzsvēra sadarbību ar Valsts policiju, kā arī vēlas strādāt pie tā, lai būtu vienota izpratne prokuratūrai un policijai par tiesību normu piemērošanu, par pierādījumu nostiprināšanu.

Ideja, ko pārņemt

Ģirģens norādīja uz ASV Federālā izmeklēšanas biroja īpašām apmācības programmām policijas darbiniekiem, kas specializējas dažādās nozarēs. Viņaprāt, arī Latvijā jāstiprina Policijas koledža, jāievieš apmācības programmas ne tikai kvalifikācijas celšanai, bet arī zināšanu un iemaņu stiprināšanai konkrētajās jomās.

Aizsardzības ministra amata kandidāts Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!")

Pirmie darbi

Visi darbi saistīti ar mērķi pēc iespējas palielināt Latvijas aizsardzības spējas un drošību.

Pats lielākais, kas Aizsardzības ministrijā jāizdara, kas prasīs sadarbību arī Ministru kabineta līmenī, ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. Ja izdosies tik ilgi nostrādāt, tad to varētu ieviest četru gadu laikā.

Daudz vairāk uzmanības jāpievērš modernajām tehnoloģijām, kas nozīmētu gan sabiedrību ar Latvijas industriju, gan arī IT tehnoloģijām.

“Panākt pastāvīgu NATO bruņoto spēku klātbūtni un viss, kas ar to ir saistīts. Tas nozīmē, ka mums ļoti daudz būs jāstrādā gan pie uzņemšanas spējām, gan pie bruņojuma nodrošināšanas pašiem. Tur ir daudz tehnisku detaļu,” pauda Pabriks.

“Sarkanās līnijas”

"Aizsardzības ministra amatā parasti atkāpšanās var būt saistītas ar kādiem lieliem negadījumiem, nedod Dievs, ka kaut kas tāds notiek."

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

“Domāju, ka šajā nozarē es esmu gana kompetents. Zinu virkni Latvijas kolēģu, gan starptautiski, gan Latvijā, ar kuriem varu konsultēties. Nosacīti viena institūcija un vadītājs varētu būt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un tā vadītājs Jānis Sārts. Jā, viņš man ir autoritāte kaut kādā mērā. Šo institūciju varētu minēt.”

Ideja, ko pārņemt

“Tā ir Visaptverošā valsts aizsardzības sistēma, kas mūs noliktu tuvāk tādām valstīm kā Šveice, Izraēla un Singapūra. Mēs varētu daudzas lietas no šīm valstīm mācīties, jo tās ir izmēros maziņas, bet ar lielām spējām. Šādu valstu pieredze būtu jāapgūst. Mēs nevaram neko kopēt. Katram ir sava situācija. Bet tās ir trīs valstis, uz kurām varam nopietni skatīties.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandiāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!")

Pirmie darbi

"Izvērtēt sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Sagatavot likumā pamatotu tālāko rīcību, lai tie pārkāpumi, ko Rīgas dome ir veikusi, tiktu atbilstoši novērtēti arī no likumdevēju vai no Ministru kabineta puses."

"Administratīvi teritoriālā reforma. Tur ir diezgan saspringts grafiks. Ir uzreiz jāsāk nepieciešamie sagatavošanās darbi, kas ir gan attiecībā uz reformas pašu fonu, kas ir jārealizē, gan arī pievērst pietiekamu uzmanību tam, lai tiktos visos Latvijas novados ar cilvēkiem, izstāstītu ieceri, uzklausītu viņu argumentus - pārrunātu šos jautājumus."

“Tā kā valdība paredzējusi 2019. gada budžetā izmaiņas tikai esošā budžeta ietvarā, ministram būs daudz jāpiestrādā, lai šo rezultātu sasniegtu. Piemēram, vides aizsardzības jomā darbiniekiem ir jānodrošina pietiekams algu līmenis.”

“Sarkanās līnijas”

 Pūce gatavs strādāt tikai tad, ja tikai ar pietiekami ambicioziem sasniegumiem var tikt realizēta novadu reforma.

"Mans redzējums ir par pietiekami nozīmīgu lēmumu pieņemšanu - izveidot pašvaldības, kuras būtu dzīvotspējīgas, attīstīties spējīgas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi pašvaldību sniegtie pakalpojumi, sociālā aizsardzība, veselības pakalpojumi, izglītība."

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

“VARAM ir vairāku jomu ministrija. Man ir cilvēki, kuru viedokli ļoti augstu vērtējumu abās jomās. Negribētu akcentēt, bet tā būtu arī daļa cilvēku, kurus aicināšu strādāt savā komandā.”

Ideja, ko pārņemt

“Latvijā daudz apspriesta, bet līdz šim nerealizēta ideja publiskās pārvaldes jomā ir līdzdalības budžets. Proti, ideja, ka publiskajā sektorā lēmumus par kaut kādu daļu no pašvaldības izdevumiem iedzīvotāji faktiski nolemj paši. Tādu piemēru ir diezgan  daudz pasaulē. Viņi paši lemj, paši piedalās ar idejām, var pieteikt idejas. Šis ir arī viens no valdības deklarācijas punktiem, ka šādu ideju ar zināmu valsts līdzfinansējumu varētu īstenot pilotprojekta veidā šajos četros gados, jo, protams, ir jāizmēģina, kā tas darbosies un kā tas visefektīvāk var strādāt.

Un tad nākamajā Saeimā tā, iespējams, varētu kļūt par tādu plašāku praksi pašvaldību budžetu veidošanā. Un ar laiku ne tikai pašvaldību, bet arī valsts budžeta veidošanā. Ceru, ka līdz tam nonāksim.”

Veselības ministra amata kandidāte Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!")

Pirmie darbi

“Novērst pacientu diskrimināciju pēc viņu nodarbinātības veida. Ceru pārliecināt arī kolēģus, ka ne tikai visa veida nodarbinātajiem neatkarīgi no tā, vai ir ar darba līgumu vai mikrouzņēmumā, ir jābūt pieejai veselības aprūpei, bet arī divu grozu sistēma, manuprāt, nav gluži pamatota.”

“Mainīt attieksmi pret pacientu un uzlūkot to gan kā veselības aprūpes centrālo asi, gan arī lūkoties uz cilvēku vienā veselumā, nevis kā diagnožu kopumu vai atsevišķu ārstniecības epizožu kopumu. Pašlaik nav tādas nepārtrauktas pieejas cilvēkam. Sistēmai vajadzētu ārstēt nevis atsevišķu diagnozi vai slimību, bet palīdzēt cilvēkam saglabāt veselību.”

“Neiztiksim bez tarifu pārrēķina, ko tad maksā tās manipulācijas - cik kas maksā aprūpē. Šobrīd nav pieļaujams, ka bērnu LOR epizode maksā 3 eiro. Tas nāk komplektā arī ar kvalitātes sistēmas ieviešanu, ka valsts zina par kādas kvalitātes pakalpojumiem.”

“Sarkanās līnijas”

“Ja partijas nepildīs priekšvēlēšanu solījumus palielināt konstanti paredzamu veselības finansējumu. Tā būtu viena no sarkanajām līnijām,” atbildēja Viņķele.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

“Pacienti. Ja jāsauc vārdā, tad ar ārkārtīgi plašām zināšanām veselības nozarē cieņu iemantojušais Ģirts Briģis no Stradiņa Universitātes.”

Ideja, ko pārņemt

“Čehijā ir kāds psihiatrs, kurš ir izdarījis vērā ņemamu pagriezienu izpratnē par psihisko veselību un psihiatra pakalpojumiem. Tas tiek uzlūkots kompleksi un tiek panāktas reālas izmaiņas, kā cilvēkiem ar psihiskas dabas saslimšanām palīdz, nestigmatizējot viņus un piedāvājot kompleksu pieeju.”

Ārlietu ministra amata kandidāts Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība")

Pirmie darbi

Ārlietu ministra galvenās darba prioritātes būs saistītas ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb “Brexit”, Eiropas Savienības (ES)  daudzgadu budžetu un NATO klātbūtni.

Rinkēvičs skaidroja – ņemot vērā, ka Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde “Brexit” jautājumā, viens no primārajiem uzdevumiem būs maksimāli sagatavot valsts pārvaldi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības apstākļiem. Prioritāte ir darba turpināšana pie Latvijai maksimāli labvēlīgu Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2021. – 2027.g. ietvara panākšanas. Vēl ministra prioritāte ir NATO klātbūtnes Baltijas valstu reģionā stiprināšana.

“Sarkanās līnijas”

Rinkēvičam nepieņemami būs mēģinājumi tieši vai netieši mainīt Latvijas valsts ģeopolitisko kursu.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausīties, un idejas

Rinkēvičs uzsvēra, ka viņš kā ārlietu ministrs cenšas ieklausīties visos viedokļos.

Finanšu ministra amata kandidāts Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība")

Pirmie darbi

Reiram ir trīs galvenās prioritātes – šā gada budžeta pieņemšana, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumā minēto ieteikumu ieviešana un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības apstiprināšana.

Reirs uzsvēra, ka šā gada budžeta jautājums ir steidzīgi jārisina un jāsāk darbs jau pie 2020. gada budžeta. Finanšu situācijas stabilizācija ir nepieciešama arī “Moneyvall” rekomendāciju īstenošanai. Savukārt VID ģenerāldirektora amatam virzītās Ievas Jaunzemes apstiprināšana ir jaunās valdības uzdevums. 

Reirs arī atzina, ka ministrijai būs ļoti rūpīgi jāvērtē “Brexit” radītā situācija, kas ietekmēs 2020. gada budžetu. “Speciālisti signalizē, ka praktiski visās valstīs, kur mums ir eksporta tirgi, ekonomiskā attīstība sabremzējas,” teica Reirs.

“Sarkanās līnijas”

Reirs uzsvēra, ka topošās valdības sastāvā visi jautājumi ir praktiski izdiskutēti un viņš neredz riskus. Tomēr tādas jomas varētu būt fiskālā disciplīna un finanšu jautājumi, piemēram, budžeta izdevumu nesamērīga celšana. Reirs norādīja, ka neviena partija uz to neuzstāj un sarunās visi piekrīt viedoklim, ka pēc iespējas ātrāk ir jāapstiprina 2019. gada budžets tāds, kāds tas ir pašreiz.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos, un idejas, ko pārņemt

Reirs atsevišķu personu nenosauca, norādot, ka primāri ir jāieklausās valdības sociālajos partneros – Latvijas Darba devēju konfederācijā un Brīvo arodbiedrību savienībā, kā arī nozaru asociācijās.

Ministrs minēja, ka nesen viņam bijusi tikšanās ar Restorānu asociāciju, kas gatavo priekšlikumus nozares iziešanai no ēnu ekonomikas. “Nozarē strādā vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. Tas būtu ļoti svarīgi, ja mēs varētu izcelt tādu lielu nozari no ēnu ekonomikas,” teica Reirs.

Topošais ministrs skaidroja, ka “Moneyvall” ieteikumu īstenošanā iesaistītas četras nozares un darbs notiks, komunicējot caur valdības vadītāju. “Runāsim ar ierastajiem partneriem – Eiropas Komisiju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju,” teica Reirs.

Kultūras ministra amata kandidāte Dace Melbārde (Nacionālā apvienība)

Pirmie darbi

Kultūras nozarē ir būtiski turpināt iepriekšējos gados īstenotās prioritātes:

turpināt atalgojuma palielināšanu nozarē nodarbinātajiem, par atskaites sistēmu ņemot vidējo algu sabiedriskajā sektorā un īpašu uzmanību veltot atalgojuma konkurētspējai mūzikas nozarē, kas skatāms Baltijas reģiona kontekstā;

rūpēties par Latvijas valsts simtgades programmas sasniegumu pēctecību, tostarp 2019. gadā īpaši izcelt nacionālo kultūras un izglītības iestāžu dibināšanas simtgadi;

pabeigt uzsāktos nacionālās kultūras infrastruktūras būvniecības un renovācijas projektus, nodrošinot tajos mūsdienīgu, uz dažādām mērķauditorijām vērstu saturu;

uzsākt Nacionālās koncertzāles īstenošanas projektu.

“Sarkanās līnijas”

Valsts budžeta samazinājums kultūrai. Valsts kultūras institūcijās nodarbināto atalgojuma jautājuma ignorēšana.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

Kultūras nozarē ir nostiprinājusies laba prakse būtiskus jautājumus izskatīt un izdiskutēt Nacionālajā kultūras padomē un Kultūras aliansē. Šī labā prakse ir jāturpina.

Ideja, ko pārņemt

Kultūras joma Latvijā jau pierādījusi, ka Latvija ne tikai iedvesmojas no labākajiem ārvalstu piemēriem („Kultūras skolas soma” Skandināvijas valstīs), bet var tos arī pārsniegt – kā piemērs minams valodas tehnoloģiju platforma “Hugo.lv'', kuru eksperti jau atzinuši pat par labāku nekā “Google translator”.

Zemkopības ministra amata kandidāts Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība)

Pirmie darbi

Nozarē vēl ir daudz paveicamo darbu, taču kā pirmos noteikti varu minēt, ka:

ir jāuzsāk intensīvas sarunas Briselē par kopējā budžeta palielināšanu lauksaimniecībai - ir redzams, ka šobrīd šie maksājumi Eiropas līmenī nav taisnīgi, jo neietver visas sadaļas attiecībā tieši uz Latvijas lauksaimniekiem no tām, kas ir paredzētas Eiropas lauksaimniecībā strādājošajiem;

jāveido vietējās lauksaimniecības, dārzkopības, augļkopības atbalsts, nodrošinot valsts pārvaldē un pašvaldībās zaļā publiskā iepirkuma principa pilnvērtīgu ievērošanu un izmantošanu. Tas nodrošinātu zaļās un vietējās produkcijas īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību institūcijās. Kā piemēru varu minēt ieguvumus, ko saņemtu sociālie centri, izglītības iestādes un citas institūcijas, iepērkot vietējā ražojuma pārtiku ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi iedzīvotāji saņemtu ekoloģiski kvalitatīvāku pārtiku, kā arī vienlaikus tiktu atbalstīti vietējie uzņēmumi, no kuriem šīs preces/pakalpojumi tiktu iegādāti;

ir nepieciešams sabalansēt meža saimniecisko un ekonomisko darbību ar vides vajadzībām, piemēram, biotopu saglabāšanu u.tml. Proti, darbojoties meža saimniecībās, ir būtiski ievērot vides prasības, kas ir vērstas uz vides kvalitātes (Latvijas dabas) saglabāšanu;

noteikti strādāsim pie tā, lai valsts atbalsta maksājumus novirzītu tieši tiem uzņēmējiem lauksaimniekiem, kuru produkcija tiek ražota Latvijā. Tādējādi iespējams ievērojami veicināt Latvijas ražotāju produkcijas popularitāti un pieejamību, it sevišķi Latvijas patērētāju vidū.

“Sarkanās līnijas”

 Būtiskāk ir runāt par sasniedzamajiem mērķiem. Un mūsu mērķis viennozīmīgi ir - lai laukos dzīvotu cilvēki.

Valstij ir jāspēj sniegt nepieciešamais atbalsts zemkopības nozarē strādājošajiem, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi un iespējas ne vien dzīvot reģionos, bet arī izvēlēties zemkopības nozari kā perspektīvu un augošu jomu, kurā strādāt. Ir jāpiekopj politika "Laukiem būt!", lai nodrošinātu cilvēka cienīgus ienākumus lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Nozares viedokļu līderis, kura padomos ieklausītos

Protams, ka, strādājot ikvienā nozarē, ir būtiski ieklausīties nozares līderos, lai veidotu iekļaujošu un pārdomātu darba politiku. Nozares līderi, kuru viedoklis ir būtisks: lauksaimnieki Juris Lazdiņš un Maira Dzelzskalēja, lauksaimniecības zinātnes pārstāve Irina Pilvere, kokapstrādes nozares pārstāvis Juris Biķis, zemnieks Juris Cīrulis, kā arī mežsaimnieks Arnis Muižnieks.

Ideja, ko pārņemt

Jāsaka, ka tā ir vietējo iedzīvotāju atbalsta veicināšana, vadoties pēc pozitīvās pieredzes, kas tiek īstenota Austrijā, - tur darbojas ļoti spēcīgas vietējo lauksaimnieku kameras, kuras spējīgas sevi uzturēt, nodrošinot arī izglītības pasākumus un lobisma politiku, izmantojot nodoklī iekļautu maksājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti