LZDA vadītāja Inga Vanaga intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka arodbiedrības aizvien nav pārliecinātas, cik lielai skolotāju daļai algas varētu pieaugt par izglītības ministra Kārļa Šadurska (“Vienotība”) solītajiem 200 – 300 eiro.
Taču jau tagad skaidrs, ka profesionālajā izglītībā strādājošie - mūzikas, mākslas, dejas, sporta skolotāji palika “ārpus modeļa” un atstāti novārtā, lai gan aprīlī ministrija solīja, ka neviens netiks aizmirsts.
Vanaga arī atkārtoti uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut, lai kādam atņemtu atalgojumu, par ko jau ir bažas, ka jaunajā modelī varētu ciets lielu Rīgas un Pierīgas skolo skolotāji, kuriem algas varētu kristies par 110 – 130 eiro.
Kāpēc šo pedagogu sodīt, ja kaut kāds koeficients savulaik bija piemērots, un politiķi kaut ko nav izdarījuši – retoriski vaicāja Vanaga.
Viņa neprognozēja, ka, samazinoties algai, sekos masveida skolotāju aizplūšana no lielajām skolām, taču “tā ir valsts attieksme”.
Skolotāji gan šobrīd nesāks protestus, “ar šantāžu nav jānodarbojas”, ir pietiekami daudz laika, lai varētu apsēsties pie galda un pilnveidot to, kas ir pilnveidojams, noradīja Vanaga.
Jau ziņots, ka ministrija iecerējusi mēnešalgas no septembra paaugstināt visiem skolu skolotājiem, kā arī ieviest pedagogu motivācijas atalgojumu, par kuru lemtu skolu direktori. Tikmēr vēl papildu 27 miljonus iecerēts pārdalīt nākamgad, algas paaugstinot arī bērnudārzu pedagogiem, kas izglīto bērnus vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem.
Tā kā konkrētu aprēķinu par katru no pašvaldībām un katru no skolām pagaidām nav, ministrijas sociālie un sadarbības partneri piedāvājumu vēl vērtēs. Iepriekš ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) sacīja, ka vidēji skolotāju algas pieaugs par 200 – 300 eiro.
Pozitīva iznākuma gadījumā Ministru kabinets reformu varētu atbalstīt jūnijā.
Savukārt atšķirīga modeļa izstrādātājs Česlavs Batņa iepriekš piedāvāja 36 stundu darba nedēļas vietā ieviest 40 stundu darba nedēļu, nosakot, ka pedagogiem samaksās par visiem veiktajiem pienākumiem. Vienlaikus tas būtu atkarīgs arī no skolēnu skaita. Pēc Batņas aprēķiniem, tas prasītu papildus 35 miljonus eiro, bet pēc ministrijas aprēķiniem – 68 miljonus eiro.
