Saskaņā ar IZM aprēķiniem alternatīvā modeļa fiskālā ietekme uz valsts budžetu būtu 68 miljoni eiro gadā papildus jau piešķirtiem 27 miljoniem eiro, neskaitot pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu. Savukārt paziņojumā medijiem modeļa veidotājs Batņa norāda – šis aprēķins nevar tik ņemts par pamatu, jo tas ir ļoti aptuvens un tam pamatā nav precīzi pamatotu finansiālu aprēķinu.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga nepiekrīt šim aprēķinam un pieprasīs IZM veikt konkrētus aprēķinus, iekļaujot visus alternatīvajā modelī minētos noteikšanas pamatprincipus.
Saskaņā ar Batņas aprēķiniem, lai pedagogu atalgojumā tiktu iekļauti visi modelī minētie pamatprincipi, papildus jau piešķirtajiem 27 miljoniem eiro gadā būtu nepieciešams ne vairāk kā 35 miljoni eiro. Turklāt iecerē iekļauts arī atalgojums atbalsta personālam, ko pašlaik daļēji nodrošina no pašvaldību budžeta. Tāpat tas paredz jaunu pedagoga amata ieviešanu izglītības iestādēs - “karjeras konsultantu”.
Batņa gan norāda – precīzus aprēķinus var sniegt tikai un vienīgi Izglītības un zinātnes ministrija.
Iepriekš gan Batņa lēsa, ka šim modelim ik mēnesi vajadzētu papildu 1,9 miljonus eiro. Šadurskis to jau nodēvēja par labāku modeli, bet nereālistisku.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) aprēķinājusi, ka pedagogu mēneša algai pirms nodokļu nomaksas jābūt 1150 eiro. Tikpat liela alga paredzēta bērnudārza audzinātājiem.
Vēstīts arī, ka 2015.gada septembrī LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks. Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
