Ar esošo finansējumu nav iespējams jau šogad ieviest Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņas piedāvāto alternatīvo pedagogu atalgojuma modeli, to šodien pēc tikšanās ar piedāvājuma autoru teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Pēc ministrijas aplēsēm, papildus budžetā iezīmētajiem 27 miljoniem eiro būtu nepieciešami vēl 68 miljoni. Ministrs norādīja, ka alternatīvais atalgojuma modelis ir drīzāk turpinājums ministrijas darbam un būtu ieviešams pēc trim gadiem.
Ministrijas piedāvāto 36 stundu darba nedēļas vietā Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņas alternatīvais pedagogu atalgojuma modelis paredz 40 stundu darba nedēļu. Tāpat tajā noteikts, ka pedagogiem samaksās par visiem veiktajiem pienākumiem. Vienlaikus tas būtu atkarīgs arī no skolēnu skaita. Alternatīvā modeļa izstrādē piedalījās kā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), tā arī Izglītības vadītāju asociācija.
Ministrs Šadurskis salīdzināja jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu ar grāmatas rakstīšanu. Ministrija uzrakstīšot pirmo daļu, bet otrās daļas rakstīšanai varēs izmantot Batņas veikumu: „Nauda, kas atrodas Valsts kasē, ir jānovada līdz pašvaldībai. Tālāk pašvaldībai ir jāsadala starp izglītības iestādēm. Un izglītības iestādei ir jāsadala starp pedagogiem. Un es teiktu, ka Batņas kunga modelis vairāk ir nevis paralēls vai alternatīvs, bet secīgs ministrijas posmam. Un es uzskatu, ka ministrijas posms beidzas tajā brīdī, kad nauda ir novadīta uz pašvaldību un ir doti noteikumi, pēc kādiem tā tiek sadalīta.”
Pēc ministra teiktā, pagaidām tik daudz papildu līdzekļus iegūt nav reāli, tas būtu iespējams pēc trim gadiem.
„Neskaitot pirmsskolu, tie ir, pēc ļoti aptuveniem ministrijas aprēķiniem, plus 68 miljoni gada griezumā,” sacīja Šadurskis. Arī alternatīvā modeļa autors Česlavs Batņa apzinās, ka naudas summa ir liela, bet viņš cer, ka divu vai trīs gadu laikā izdosies sasniegt ideālo modeļa variantu.
Batņa iepriekš lēsa, ka šim modelim ik mēnesim vajadzētu papildu 1,9 miljonus eiro. Šadurskis iepriekš to jau nodēvēja par labāku modeli, bet nereālistisku.
Nākamais solis no ministrijas puses, pēc ministra teiktā, būs savs piedāvājums, kuru apspriedīs ar visām partnerorganizācijām. Viņš gan atteicās nosaukt datumu, kurā ministrija nāks klajā ar savu piedāvājumu. Tomēr Šadurskis atkārtoti uzsvēra, ka jūnija beigās par pedagogu atalgojuma modeli ir jābūt skaidrībai.
Česlavs Batņa neizslēdza, ka ministrijas piedāvājums varētu gūt sadarbības partneru atbalstu: „Kaut vai, ja ieliekam piedāvātos pamatprincipus, es domāju, ka, protams, būs atbalsts, redzot, ka valsts nespēj uzreiz nodrošināt tos visus paredzamos apmaksājamos pienākumus vai atbalsta personāla apmaksu, tad, protams [atbalstītu]. Mēs taču saprotam, ka mēs nevaram printerī ielikt naudiņu un izdrukāt to ārā. Mums ir grafiks un mēs pasakām, ka triju gadu laikā mēs sasniegsim šo līmeni. Tas jau arī ir pozitīvi.”
Tikmēr bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka visloģiskākais būtu pieņemt lēmumu par sākotnēji Izglītības ministrijas piedāvātā modeļa ieviešanu un tālāk strādāt ar to.
Ir pierādīts, ka stratēģija ilgstoši mēģināt saskaņot dažādas intereses, nedarbojas. Ķīlis uzsver, ka diez vai kādam citam alternatīvam modelim būs tik pamatīga pierādījumu un pamatojumu bāze kā ministrijas iepriekš piedāvātajam: „To parasti aizmirst, ka tas ir nevis izdomāts, bet balstīts uz OECD speciāli veiktu analīzi un pētījumu tieši par Latvijas skolotāju algām un motivācijas sistēmu. Es domāju, ka ir ļoti būtiski saprast, ka nevar neviens Latvijā radīt vēl detalizētāku, precīzāku, tas ir grūti vai pat neiespējami.”
Bijušais ministrs uzskata, ka nepieciešams atteikties no jaunu versiju izskatīšanas, jo tas tikai kārtējo reizi attālinās jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) aprēķinājusi, ka pedagogu mēneša algai pirms nodokļu nomaksas jābūt 1150 eiro. Tikpat liela alga paredzēta bērnudārza audzinātājiem.
Vēstīts arī, ka 2015.gada septembrī LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks. Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
