Pēdējā pusgada laikā Rēzeknē, Līvānos un Krāslavā, šķērsojot dzelzceļa sliedes, dzīvību zaudēja četri cilvēki, bet trīs cilvēkiem tika amputētas kājas. Jaunākais cietušais ir tikai 20 gadus vecs. Neskatoties uz to, daudzi turpina neapdomīgi šķērst sliedes.
Līvānos pilsētas dzīvojamo un industriālo zonu sadala dzelzceļš. Aptuveni 70% līvāniešu ir spiesti šķērsot sliedes, dodoties uz darbu vai no tā. Vēl pirms gada pilsētas dome izstrādāja tehnisko projektu gājēju gaisa pārejai, bet 80 000 eiro projekta īstenošanai netika atrasti.
Projekts paredzēja pāreju pār dzelzceļa sliedēm, augšā pandusus, kur var uzbraukt ar invalīda ratiņiem vai velosipēdiem un nobraukt lejā, un gājējiem paredzētas kāpnes.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods stāsta, ka tagad “mēs esam saklausīti, varētu būt, ka ar finansējumu varētu piedalīties arī dzelzceļš, viņi izvērtē iespējas izmantot Eiropas fondu naudu”.
Tomēr drošu dzelzceļa gaisa pāreju iedzīvotāji varēs lietot ne tik drīz. Pēc plāna ir paredzēts sakārtot Līvānu industriālo zonu, kas paredz kanalizācijas, infrastruktūras un degradētās teritorijas sakārtošanu, un pēdējais uzdevums ir pārejas izbūve.
Pēc sniegtās informācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” ziņo, ka šobrīd tiek strādāts pie speciālās programmas, bīstamos dzelzceļu šķērsojuma vietās radīt iespējas aprīkot ar divlīmeņa šķērsojumu, kas paredz gaisa tiltu vai tuneli, un jau tuvākā mēneša laikā Latvijas Dzelzceļa pārstāvji tiksies ar pašvaldību pārstāvjiem, prezentējot savu programmu.
VAS „Latvijas dzelzceļš” preses sekretārs Māris Ozols pastāstīja, ka dzelzceļš šobrīd meklē iespējas finansēt gājēju pāreju, “pagaidām nevaram runāt, kāda daļa būs Eiropas, nacionālais vai dzelzceļa finansējums, pagaidām nevaram atbildēt uz šo jautājumu”.
Nesakārtotu sliežu ceļu infrastruktūra ir gandrīz katrā lielākajā pilsētā. Statistika liecina, ka 2014.gadā uz dzelzceļa gājuši bojā 20, savukārt pērn dzīvību zaudēja 24 cilvēki.
