Panorāma

Latvieši Lielbritānijā nonāk grūtībās vīrusa radītās krīzes dēļ

Panorāma

Panorāma

Baltijas valstis atver robežas

Baltijas valstu robežu atvēršana – pozitīvs signāls un sākums smagam darbam

No piektdienas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji var brīvi šķērsot Baltijas valstu robežas, neievērojot 14 dienu pašizolāciju.  Tas ir pozitīvs signāls, bet tajā pašā laikā arī sākums smagam darbam, atzina Baltijas valstu ministri.

Baltijas robežu atvēršanaJānis Kincis

Šis ir Eiropā pirmais gadījums, kad atjaunotas ceļošanas iespējas pāri valstu robežām, kopš pandēmijas dēļ tās slēdza. Tas ir rūpīgi izvērtēts un nepieciešams solis, kas daļēji tiks turpināts arī ar Somiju un Poliju, Igaunijai un Lietuvai atvieglojot pārvietošanos uzņēmējdarbības un izglītības nolūkā. Gatavošanās Baltijas valstu robežu atvēršanai ilgusi vairākas nedēļas. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestādes sniegs datus par katras valsts piederīgajiem, kuri atgriezīsies no valstīm ārpus Baltijas. Viņiem obligāta būs 14 dienu pašizolācija mājās. 

Jaunais Baltijas ceļš – piemērs citiem

Covid-19 dēļ valstu vadītāji viens pie otra vizītēs vairs nedodas, taču šoreiz – rets izņēmums. Dienā, kad Baltijas valstis atver robežas, Latvijā ieradušies Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri, lai klātienē parakstītu memorandu par to, kā īsti ceļošana starp Baltijas valstīm notiks.  

“Šis ir nedaudz neveikli. Nekādu rokasspiedienu, tikai smaidām un mājam ar roku,” atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Arī ministri vizītes laikā ievēro epidemiologu norādījumu – vienam no otra jābūt vismaz divu metru attālumā. Vienlaikus visu trīs valstu ministri uzsvēra, ka tikties klātienē ir svarīgi, lai dotu sabiedrībai signālu, ka Baltijā esam soli tuvāk dzīvei, kāda tā bija pirms Covid-19.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču (Linas Linkevičius) un Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Reinsalu (Urmas Reinsalu), kuri darba vizītē ieradušies Rīgā. 2020. gada 15. maijs.

“Varbūt nebūtu par stipru man teikt - tāpat kā pirms 30 gadiem Baltijas ceļš palīdzēja sagraut dzelzs priekškaru, arī tagad ar sava veida Baltijas ceļu mēs cenšamies izkļūt no šī vīrusa kopā un kā piemērs citiem,” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

“Vienlaikus es aicinu visus apzināties, ka vīruss vēl nav uzvarēts, ka visi piesardzības pasākumi ir spēkā un ka visi tie darbi, ko mēs esam sākuši, ir jāturpina,” uzsvēra Rinkēvičs.

Katrā valstī ārkārtējās situācijas ierobežojumu nianses atšķiras, tāpēc ministri aicina pirms ceļošanas iepazīties ar katras valsts nosacījumiem internetā.

Latvijas valdība arī lēmusi, ka robežas šķērsotājiem tiks nosūtītas īsziņas ar veselības drošības noteikumiem.

Robežas iespējams šķērsot tikai noteiktos punktos, un Lietuvas pusē pagaidām turpināsies arī robežkontroles pasākumi.

„Piemēram, mūsu kolēģi uz Lietuvas robežas epizodiski vēl mērīs temperatūru, bet cilvēki mierīgi var ceļot. Jebkurš Latvijas, Lietuvas, Igaunijas valstspiederīgais var doties pa Baltiju un atgriezties, iepriekš paskatoties, caur kuriem robežkontroles punktiem. Mūsu mērķis ir būt piesardzīgiem, pakāpeniski atvieglot ierobežojumus, bet tas nenozīmē, ka dzīve atgriežas normālās sliedēs no šodienas,” atgādināja Rinkēvičs.

Saslimstība atšķiras, bet ir kopīgā pozitīva tendence

Covid-19 saslimstības dati Baltijas valstīs atšķiras. Latvijā ar Covid-19 saslimuši 970, Lietuvā vairāk nekā 1500, bet Igaunijā teju 1800 cilvēku. Taču ir kāda pozitīva tendence, kuru ņemot vērā bija iespējams kopīgi pieņemt lēmumu par robežu atvēršanu, norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) darba vizītē Rīgā. 2020. gada 15. maijs.

“Latvijā kopējais Covid-19 gadījumu skaits ir zemāks nekā, piemēram, Igaunijā. Tomēr kopējā tendence, ko apliecina veselības aizsardzības iestādes, ir: visās trīs Baltijas valstīs saslimstība ar Covid-19 ir starp zemākajām Eiropas Savienībā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati par saslimšanas gadījumiem uz 100 000 cilvēkiem pēdējo 14 dienu laikā apliecina: mēs atbrīvojamies no šīs slimības,” pauda Reinsalu.

Ministru parakstītajā memorandā uzsvērts uzdevums kopīgi uzturēt starptautisko tirdzniecību un transportu pēc iespējas atvērtāku un elastīgāku, lai mazinātu jau tā milzīgo kritumu valstu ekonomikā.

Tomēr ministri vienā balsī atgādina, ka distancēšanās un higiēnas normu ieteikumi ir un vēl ilgi būs spēkā.

“Es domāju, ka šis ir tiešām vēsturisks brīdis mūsu ceļā uz normālu dzīvi, un priekšnosacījums šim kopīgajam solim ir piesardzības pasākumi, kas neļauj vīrusam izplatīties pāri robežām, un, otrkārt, sapratne, ka mūsu valstīs ir līdzīga medicīniskā situācija,” pauda Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Robežu atvēršana ir daudziem būtisks optimisma signāls, uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Lietuvas ārlietu ministrs Linas Linkevičius (Linas Linkevičius) darba vizītē Rīgā. 2020. gada 15. maijs.

„Šis ir Baltijas vienotības apliecinājums, jo mēs kopīgi un koordinēti meklējam izejas stratēģiju no šīs vīrusa saslimšanas posma. Darām to uzmanīgi, nesasteigti un ņemot vērā epidemioloģisko situāciju. Ar to rādām sava veida piemēru citiem. Protams, šī diena nav tikai iemesls svinībām, bet sākums smagam darbam. Tomēr cilvēkiem šajās dienās ir ļoti vajadzīgs arī šāds pozitīvs signāls,” pauda Linkevičs.

Pieļauj brīvās kustības zonas paplašināšanu

Lietuvas ārlietu ministrs neizslēdz, ka Baltijas valstu ceļošanas zonai varētu pievienoties arī Polija, taču arī šādu lēmumu steigties neesot paredzēts un vienošanās par to būtu jāpanāk visām trim Baltijas valstīm kopā.

Igaunijas ārlietu ministrs savukārt uzskata, ka zonai varētu pievienoties valstis, kurām nav robežu ne ar vienu Baltijas valsti.

Proti, ierobežojumus varētu atcelt gaisa satiksmes pasažieriem no citām valstīm gadījumā, ja tajās Covid-19 infekcija tiek pietiekami labi kontrolēta.

Pasažieru pārvadātāji gatavi atsākt maršrutus, kas savieno Baltijas valstis. Autobusu pārvadājumu firma  „Ecolines”  gatavojas atjaunot divus vai trīs reisus dienā starp Rīgu, Tallinu un Viļņu, bet braucienu atsākšanas datumu vēl saskaņo. Četrus vai piecus braucienus starp Baltijas valstu galvaspilsētām organizē uzņēmums „Lux Express”. Savukārt nacionālā aviokompānija „airBaltic” lidojumus starp Rīgu, Tallinu un Viļņu atsāks no 18. maija, vienlaikus atjaunojot arī regulārus reisus uz Frankfurti un Oslo.

Ja citas valsts pilsonis (ne Baltijas valstu pilsonis) vēlas doties uz Lietuvu vai Igauniju, bet ielido Latvijā, 14 dienu pažiloācija būs jāievēro Latvijā un tikai tad varēs doties uz savu galamērķi, tāpēc ieteikums ir jau uzreiz ceļot uz valsti – galamērķi.

 KONTEKSTS:

No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa  pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju, un atvērtas Baltijas valstu robežas. Ja pēdējo 14 dienu laikā nav būts citās valstīs, izņemot Lietuvu vai Igauniju, nebūs jāievēro 14 dienu pašizolācija. Tomēr valdības pārstāvji aicina izvērtēt, vai brauciens pa Baltijas valstīm tiešām nepieciešams.

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.  Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt