Panorāma

Apstrīd vēlēšanu rezultātus

Panorāma

Panorāma

«Baltijas burbulis» pārplīsis

Premjers: «Baltijas burbulis» ar piektdienu «de facto» vairs nepastāvēs

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu "de facto" vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2. septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. 

"Piektdienās Slimību profilakses un kontroles centrs izgroza šos sarakstus, kuras valstis ir sarkanas un dzeltenas. Piektdien Lietuva būtu šajā valstu sarakstā, no kuras nepieciešama 14 dienu pašizolācija. Un vēl atvērts ir jautājums, vai Igaunija būs šajā sarakstā. Tas viss ir no epidemioloģijas atkarīgs," teica premjers.

Ārlietu ministrs atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas.

Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Kariņš pauda sarūgtinājumu par to, ka, neskatoties uz iepriekš panāktu vienošanos, Baltijas valstis tomēr atšķirīgi piemērojušas epidemioloģiskās drošības prasības, kā rezultātā Lietuvā un Igaunijā saslimstība ar Covid-19 pieaug.

Premjers uzsvēra, ka viņš neatbalsta priekšlikumu atcelt pašiozlācijas prasības cilvēkiem, kuri būs ieradušies no Lietuvas. "Es kā valdības vadītājs to neatbalstu. Kā mēs varam attaisnot pašizolācijas neievērošanu ar vienu teritoriju, ja tas apdraud mūsu veselību," pauda Kariņš.

Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka "Baltijas burbuļa" faktiska izbeigšanās būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas Lietuvā un Igaunijā. Pēc premjera teiktā, ņemot vērā situāciju ar saslimstību Lietuvā, var pieņemt, ka šī kaimiņvalsts šo piektdien varētu tikt iekļauta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atjaunotajā sarakstā ar valstīm, uz kurām nav ieteicams doties.

Kariņš atzina, ka Latvija nemainīs prasību, ka ieceļotājiem no tā dēvētajām"sarkanajām" vai "dzeltenajām" valstīm obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija. "Mēs neredzam attaisnojumu mainīt šo kursu, kas līdz šim ir tik labi kalpojis," uzsvēra premjers.

Vienlaikus premjers piebilda, ka situācija ar pierobežu ir jārisina, tāpēc nav izslēgts, ka šonedēļ varētu tikt sasaukta valdības ārkārtas sēde.

Premjera viedoklim pievienojās arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"), kura arī vakar piedalījās Baltijas valstu veselības un ārlietu ministru sarunā.

Veselības ministre Ilze Viņķele Linda Zalāne
"Kaimiņi ir ārkārtīgi motivēti saglabāt šo Baltijas valstu burbuli, bet viņi spiež mūs stūrī un saka: "Viss ir forši, jums ir izdevies labi noturēties, bet mēs prognozējam, ka tas tāpat divu nedēļu laikā beigsies. Vienvārdsakot, nepiemērojam neko, kas ir attiecināms uz Lietuvu un Igauniju ar pašizolāciju, lai iet, kā iet". Tā ir viņu izpratne vismaz vakar politiskā līmenī par to, ko nozīmētu Baltijas burbuļa saglabāšana.

 

Mēs novienojāmies pēc ilgas bakstīšanās par plus/mīnus vienādotu pieeju ceļošanai. Un kas notika pēc tam? Gan lietuvieši, gan igauņi vienkārši paši uz savu galvu, tikai "post factum" informējot, sāka mainīt šo pieeju

gan par drošības pasākumiem lidostās, gan par karantīnas un pašizolācijas attiecināšanu, gan par politiski skaistiem, bet epidemioloģiski bezjēdzīgiem risinājumiem, kā testēšanās lidostās un dažāda ņemšanās ar maskām," atzina Latvijas veselības ministre. 

KONTEKSTS: 

Baltijas valstu premjerministri – Kariņš no Latvijas, Jiri Ratass no Igaunijas un Sauļus Skvernelis no Lietuvas – video konferencē maija sākumā bijuši vienisprātis, ka Baltijas valstu pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai ir pietiekams pamats, lai no 15. maija tiktu atcelta Baltijas valstu iekšējo robežu kontrole. Baltijas valstu iedzīvotājiem līdz ar to tika nodrošināta brīva kustība reģionā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti