Baltijas valstu enerģētikas tirgus savienojumam ar Eiropu ES piešķir 720 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Baltijas valstu enerģētikas tirgus savienošanai ar pārējām Eiropas valstīm ir piešķirti 720 miljoni eiro. Šie līdzekļi nāk no Eiropas Savienības (ES) fondiem un veido 75% no šīs projekta kārtas izmaksām. Tas ir maksimālais līdzfinansējums, ko Eiropas Komisija var piešķirt šādiem projektiem.

Kopumā no Eiropas fondiem Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus savienošanai ar pārējo Eiropu ir piešķirts jau vairāk nekā viens miljards eiro.

Polijas premjers Mateušs Moraveckis, kā arī Eiropas Komisijas priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena piektdien, 2. oktobrī, no rīta Briselē kopā ar Baltijas valstu politiķiem akcentēja šī projekta plašāku nozīmību.

“Šis projekts ir izšķirīgi svarīgs, lai pārtrauktu Baltijas enerģētikas tirgus nošķirtību,”  uzsvēra fon der Leiena.

“Lielākā naudas summa tiks veltīta jauna starpsavienojuma izbūvei Baltijas jūrā. Un es nevarētu iedomāties labāku nosaukumu nekā „Harmony Link”. Šis projekts uzlabo savienojumus starp Eiropas valstīm, uzlabo mūsu enerģētikas drošību un veicina Zaļo kursu. Tas apliecina, ka šajā savienībā jūs vienmēr esat Eiropas sirdī, neatkarīgi no tā, kur uz kartes jūs atrodaties,” pauda EK vadītāja.

“Šis ir ļoti nozīmīgs solis ekonomiskas sadarbības veicināšanai. Šis projekts ir būtisks, jo enerģijas piegādes drošība ir priekšnosacījums ekonomiskai attīstībai un uzplaukumam mūsu reģionā,” norādīja Moraveckis.  

Šis lēmums “ļaus sekmīgi turpināt reģionam nozīmīgo projektu. Lielisks piemērs, kā, kopīgi strādājot un sadarbojoties, spējam sasniegt mērķus, veidojot stiprākas, drošākas mūsu valstis un Eiropu kopumā," uzsvēra Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība’), norādot uz sinhronizācijas projekta nozīmīgumu Latvijas un visa reģiona drošībai, kā arī energoresursu neatkarībai no Krievijas.

Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes projekts paredz  sinhrono kompensatoru uzstādīšanu Baltijā, Polijas elektrotīklu modernizāciju, kā arī jūras kabeļa "Harmony Link" būvniecībai no Lietuvas uz Poliju.

“Kopā ar Baltijas un Polijas kolēģiem ir sasniegts maksimālais rezultāts. Projekts ir svarīgas ne tikai reģionālā Baltijas mērogā, bet arī visai ES kopumā. Turklāt, ieguldot Eiropas līdzekļus tīkla sakārtošanā, "Augstsprieguma tīkls" izvairīsies no investīcijām, kas nākotnē būtu jāveic no pašu līdzekļiem un varētu atsaukties uz pārvades tarifiem,” gandarījumu par ES lēmumu pauda AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Šī līdzfinansējuma saņemšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Baltijas valstis izpildītu apņemšanos jau 2025. gadā atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem un uzsāktu sinhronu darbu ar Eiropas tīkliem caur Poliju.

Kopumā četri pārvaldes sistēmas operatori – Polijas "PSE", Lietuvas "Litgrid", Igaunijas "Elering" un Latvijas AST saņēma aptuveni trīs ceturtdaļas šā gada kopējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) budžeta enerģētikas projektiem, kas ir 998,3 miljoni eiro. Tādējādi kopā ar sinhronizācijas projekta pirmās fāzes CEF līdzfinansējumu 324 miljonu eiro apmērā Eiropas atbalsts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ir jau pārsniedzis vienu miljardu eiro, kas ir rekordliels atbalsts vienam projektam arī Eiropas mērogā.

Kopumā sinhronizācijas projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem eiro, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 521 miljonu eiro, Lietuvā – 462 miljonus, Latvijā – 100, bet Igaunijā – 111 miljonus eiro.

Pieteikumu pārējo sinhronizācijas projekta otrā posma aktivitāšu atbalstam CEF plānots iesniegt nākamgad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti