Pagājušā gadsimta pašā sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, konkrēti Kalifornijā, skolotāji skolēniem sāka uzdot pirmos mājas darbus. Mūsdienās vairumā valstu mājas darbi ir pašsaprotama daļa no mācību procesa, taču ir arī tādas valstis, kurās vairāk izdara skolā, bet mājās bērns ir brīvs. Viena no šīm valstīm ir, piemēram, Somija.
„Vācu valodā bija doti seši jautājumi un bija jāatbild uz šiem jautājumiem. Angļu valodā bija jānofilmē divas darba intervijas kā labi paraugi. Ģeogrāfijā bija 12 jautājumi un krievu valodā bija viens uzdevums. Tas ir, jā, uz pirmdienu, tagad jau visi lielie kontroldarbi man ir garām, tāpēc šie visi skaitās mazi mājas darbi,” – par uzdoto uz pirmdienu stāsta Jelgavas 4.vidusskolas 11.klases skolniece Kitija Mināte.
Valmieras Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece Alise Folkmane šogad iesniedza Jauniešu Saeimā ideju par mājas darbu apjoma samazināšanu.
„Skolā mēs visu laiku kaut ko apspriežam par to, ka mums ir ļoti daudz mājas darbu. Direktors stāsta, ka mums ir ļoti daudz pulciņu. Vienkārši mēs saprotam to - viņš mums piedāvā dažādus pulciņus, bet mums tam vienkārši laika neatliek, tāpēc ka mums ir daudz mājas darbu. Un tad viņš mums pārmet, ka mēs neejam ne uz vienu pulciņu, lai mēs esam aktīvāki. Tajā pašā laikā, ja tu aizej uz to pulciņu un vakarā neizpildi mājas darbu, tad nākošajā dienā tev skolotāja brūk virsū,” Alise skaidro situāciju.
Alise arī stāsta, ka pati dažādu uzdevumu izpildei mājās velta pat divas un trīs stundas ik dienu. Tomēr viņa apmeklē arī kori, dejošanu un teātra pulciņu.
Arī Kitija ir sabiedriski aktīva meitene, bez dažādām ārpusskolas aktivitātēm viņai ir jāpilda uzdotais vidēji piecos mācību priekšmetos. Kitija stāsta, ka mācās gandrīz līdz pusnaktij, jo izpilda visu, ko skolotāji uzdod:
„Es dziedu korī, kas ir divas reizes nedēļā, es braukāju uz Rīgu uz vokālajām nodarbībām, kas arī ir divas reizes nedēļā, es vēl mēģinu piedalīties dažādos projektiņos, kuros arī man ir daudz un dažādi pienākumi. (..) Es, man liekas, esmu vienīgā dīvainīte, kas pilda visus mājas darbus kārtīgi, jo citi to dara ķeksīša pēc vai nedara vispār.”
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12.klases skolniece Alise Bēra skaidro, cik daudz vidusskolēnam uzdod kādā citā skolā. Pēc devītās stundas nogurusī meitene tūlīt dosies uz darbu, pirms tam viņa nolasa darāmo darbu sarakstu skolai:
„Uz rītdienu ir uzdota darba lapa kultūras vēsturē, kas principā ir mājas ieskaite ļoti milzīga, pusotru stundu aptuveni viņa bija jāpilda. Tā bija ļoti laikietilpīga. Matemātikā gatavošanās ieskaitei, divi uzdevumi, es nepildu matemātiku nekad. Un kļūdu labojums franču valodas ieskaitei un vēl kaut kāds ceturtais uzdevums…”. Izklausās daudz.
Pirms diviem gadiem Izglītības kvalitātes valsts dienests aptaujājis Latvijas skolēnus un viņu vecākus. Aptaujā noskaidrots, ka atsevišķās nedēļās skolā pavadītais laiks kopā ar mājas darbiem ir ilgāks pat par 40 stundām.
Piemēram, Alise no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vairs nepilda visus mazos mājas darbus, jo tie nereti prasa vairāk laika nekā gatavošanās kontroldarbiem.
„Kad ir ieskaites, tām es gatavojos, bet, kad ir mazi mājas darbiņi, tos es nekad nepildu. Tiem nav laika. (..) Pat ja tie ir trīs uzdevumi matemātikā, mājās viņus ir daudz grūtāk izpildīt nekā klasē - vairākas minūtes tu rakņājies pa kladi, meklē kaut kādas formulas, kuras beigās vienkārši neatrodi, jo to ir pārāk daudz. Es būtu par to, ka vairāk darītu stundās,” saka Alise.
Latvijas Vecāku foruma valdes locekle Jana Simanovska stāsta, ka nepareiza ir sistēma, kurā skolā bērni visu risina kopā, bet mājās jāstrādā daudz patstāvīgi. Tā vietā vajadzētu strādāt skolā patstāvīgi, kas ir laikietilpīgi, bet mājās apgūto atkārtot. Pusaudžu pārslogošanu Jana Simanovska skaidro ar Latvijas īso mācību gadu, kurā jāpaspēj iemācīt visu, kas jāapgūst vidusskolas laikā.
„Ir skolas, kuras ir skaidri un gaiši savos noteikumos pateikušas, ka, piemēram, vidusskolā nedēļā sešas līdz septiņas stundas būtu samērīgs mājas darbu daudzums. Tam es varētu piekrist, bet kā ir katrā skolā, tas ir no pašas skolas atkarīgs. Es domāju, ir vēl viena lieta, kas noteikti jāņem vērā – Latvijas mācību gads ir īss. Un pie mums ir viens no pašiem īsākajiem mācību gadiem Eiropā, bet ambīcijas ir lielas. Es būtu par to, ka mācību gads ir garāks un tad skolēnam ir lielāka slodze ir klasē,” secina Jana Simanovska.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece Alise piekrīt, ka nevar salīdzināt 40 minūtes, kas pavadītas mācību stundā, ar teju divām stundām mājās pie kulturoloģijas darba lapām vai vēl ilgāk - ar veselas lugas izlasīšanu un sagatavošanos jautājumiem.
„Otrdienās un ceturtdienās ir tā, ka es atnāku uz skolu, stundas beidzas trijos piecpadsmit, esmu darbā līdz pieciem, tad eju uz dejošanu, mājās esmu pusdeviņos, tad ir duša, vakariņas, pusdesmitos sāku mācīties kādu stundu. Un tad eju gulēt. Man gribas strādāt, man gribas naudu priekš sevis, tāpēc es labāk strādāju pa dienu un mēģinu vakarā mācīties, cik nu sanāk. Es pagājušajā nedēļā neko neizdarīju, man ir ļoti daudz parādu. Lugu neizlasīju, radošo darbu neuzrakstīju, man ir vieninieks ielikts. Pārējo gan es esmu izdarījusi, jā,” konstatē Alise.
Mājas darbu apjomu nosaka pašas skolas, kopīgas kontroles pār visām Latvijas skolām nav. Turklāt mājas darbu labošana ir arī viena no iespējām, kā skolotājam nopelnīt nedaudz vairāk.
Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju šajā jautājumā stāsta parlamentārais sekretārs Andis Geižāns:
„Mēs neuzskatām, ka mājas darbu apjomi būtu jāregulē, jo tam var būt bumeranga efekts: līdzko mēs nodefinēsim mājas darbu apjomu neatkarīgi no priekšmeta, tas var kļūt par saistošu visām skolām, visām klasēm, visiem pedagogiem un visiem skolēniem pat tur, kur šobrīd jautājums par mājas darbu apjomu kā problēmu netiek pacelts. Mūsuprāt, regulācija šajā gadījumā var nodarīt vairāk ļaunuma, nekā labuma.”
Bijušajam ministram Robertam Ķīlim bija ideja padarīt mājas darbus vien par izņēmuma gadījumiem, kā zinām, tas tā arī palika - vien idejas līmenī. Jau drīzumā darbu sāks jaunā Izglītības un zinātnes ministrijas vadība, kas var šo jautājumu risināt, bet - vai viņi to darīs?
