Līdz gada beigām cer rast skaidrību par atkritumu kalna teritorijas izmantošanu Pļavniekos

Valsts vides dienesta (VVD) uzdevumā noslēdzies atkārtots vides novērtējuma posms Pļavniekos kādreizējās izgāztuves vietā. Gaidot izvērtējuma rezultātus, Rīgas pašvaldībā cer uz šīs teritorijas plašāku izmantošanu.

Pirms sešiem gadiem no atkritumiem izveidoto kalnu, kas tautā iesaukts par “Ušakova kepku”, aizvien apvij sēta. Tā gan paugura aizmugurē ir salauzta un taciņa liecina, ka kalnu apstaigājis ne viens vien cilvēks, lai arī tas nav atļauts. Piecus hektārus lielajā klajumā līdzās kalnam ir vairāki piknika galdi ar grila vietām, taču vienīgie celiņi ir gājēju iebradātās takas.

Atkritumu kalns Pļavniekos

20 hektārus plašo kādreizējās izgāztuves teritoriju Augusta Deglava ielā starp Pļavniekiem un Purvciemu tagadējā izskatā pārveidoja pirms sešiem gadiem. Piesaistot arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, vērienīgais rekultivācijas projekts izmaksāja vairāk nekā 8 miljonus eiro.

Latvijas Radio korespondents Jānis Kincis par Pļavnieku atkritumu kalna apsaimniekošanu
00:00 / 03:07
Lejuplādēt

36 metrus augstā apsegto atkritumu kalna izmantošana jelkādiem mērķiem pēc sākotnējiem noteikumiem bija liegta piecus gadus. VVD uzdevumā pērn sāka vēl vienu vides piesārņojuma novēršanas pasākumu posmu, tāpēc aizvien kalnu oficiāli nav atļauts izmantot. Pie kalna ir ierīkota dēļu taka kājāmgājējiem. Līdzās esošajā klajumā ziemā ierīkoja distanču slēpošanas trasi, bet siltajā sezonā tur izvietoti galdi ar grila vietām. Blakus ir bērnu rotaļu laukums.

Teritorijas plašākas izmantošanas iespējas atkarīgas no VVD atzinuma pēc vides sanācijas projekta beigām. Jebkurā gadījumā vides riskus bijušās izgāztuves teritorijā vērtēs arī turpmāk, stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldības galvenā speciāliste Aiga Putnaērgle.

“Šo teritoriju plāno izmantot. Tas, protams, būs jāsaskaņo ar VVD Lielrīgas teritoriālo pārvaldi. Turpināsies monitorings vismaz 20–30 gadus. Tas ir apdzīvots apvidus, šo teritoriju grib plašāk izmantot, un tas arī nav aizliegts. Jāskatās, kādas aktivitātes pieļaujamas kalna daļā, jo to klāj speciāls pārklājs, ko nevar lieki durstīt, bet pļaviņas teritorijā noteikumi ir vienkāršāki.”

Atkritumu kalns Pļavniekos

Valsts vides dienestā Latvijas Radio rakstiski pavēstīja, ka vides piesārņojuma novēršanu šajā vietā no pērnā gada marta līdz šā gada septembrim īstenoja uzņēmums “BAO”. Gruntsūdeņu piesārņojums salīdzinājumā ar rezultātiem pirms gada esot mazināts. Tomēr pašvaldībai kā objekta uzturētājam un īpašniekam vēl būšot ar VVD jāsaskaņo Sekundārā piesārņojuma monitoringa programma. Rīgas pašvaldība atkarībā no VVD atzinuma cer turpināt attīstīt bijušās izgāztuves teritoriju.

“Pagaidām pilsētas plānos šis ir bijis tāds pelēkais laukums. Noteikti ir apkaimes, kur pietrūkst vietas iziet ar bērniem vai pasportot. Vajadzību ir diezgan daudz, tāpēc mēģinām apkaimes veidot pašpietiekamas. Ar šādām cerībām raugāmies arī uz šo gaidāmo atzinumu,” stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis no “Progresīvo/Par” frakcijas.

Vēl Rīgā līdzīgs izgāztuves teritorijas rekultivācijas projekts īstenots arī Imantas pusē, Kleistos, taču tur neesot plānu ieviest atpūtas zonu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt