Pusdiena

Sāk izrakstīt elektroniskās darbnespējas lapas

Pusdiena

Pusdiena 08.10.2016

Mākslas pedagogi neapmierināti ar pedagogu atalgojuma reformu

Līdz ar algu reformu mākslas skolotāji aizvien saņems mazāk par pārējiem kolēģiem

Mākslas pedagogi pēc jaunās sistēmas saņems mazākas algas nekā vispārizglītojošo programmu skolotāji. Netiekot arī uzklausīta vēlme izlīdzināt koeficientu starp mākslas un mūzikas skolotājiem, ko jau vairākus gadus piešķir Izglītības ministrija. Turklāt no aiznākamā gada mākslas pedagogi var zaudēt papildu atbalstu pavisam, secinājusi Izglītības vadītāju asociācija.

31.maijā iepretim valdības namam neapmierināti ar līdzšinējo atalgojumu protestēja gan mūzikas, gan mākslas pedagogi, aicinot viņus iekļaut kopējā reformā. Tā rezultātā no janvāra algas pēc jauna aprēķina saņems interešu izglītības darbinieki, bet jau oktobrī mākslas un mūzikas skolotāji vispārizglītojošās skolās.

Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā gan nepriecājas un neuzskata, ka minētajam protestam būtu kādi rezultāti. "Visu laiku runā, ka pedagogi saņems vairāk, atalgojums būs lielāks. Nu, es zinu to, ka atalgojums katrā ziņā nav tik liels, kā varbūt skolotāji gaidīja.

Mākslas pedagogi saņems mazāku summu mūsu skolā, nekā vispārējās izglītības pedagogi," sacīja skolas direktore Aija Neilande.

Šāda situācija izveidojusies visās vispārizglītojošās skolās, kas īsteno profesionālas ievirzes programmu "Māksla". Algas pedagogiem tāpat kā citās skolās rēķina pēc esošā bērnu skaita un to noteicošiem koeficientiem. Mākslas virzienā nemācoties tik daudz skolēnu kā vispārējās programmās. 

Turklāt uzņemt papildu gribētājus neesot iespējams.

"Mēs neesam vainīgi pie tā, ka mēs varam uzņemt tikai tik bērnus, cik mēs varam uzņemt, jo skola ir pārpildīta. Vairāk par 360 vienkārši šajās telpās nav iespējams uzņemt. Šobrīd mūs glābj, varētu teikt, koeficients, kurš ir piemērots 1,2 programmai "māksla"," pauda direktore.

Šādus papildu koeficientu atalgojumam piemēro kultūras programmās, pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmās.

Latvijas Izglītības darbinieku asociācijas prezidente Ilze Kalniņa Latvijas Radio pastāstīja, ka sarunās par atalgojuma modeli ar atbildīgo ministriju secināts, ka

mākslas jomā, iespējams, koeficientus varētu likvidēt jau nākamgad, tādējādi veicinot nevienlīdzību starp mākslas un mūzikas pedagogiem, kuri īsteno kultūrizglītības programmas.

Izglītības ministrijā noliedz iespējamību, ka koeficientus nākamgad varētu mainīt. Tam pašreiz neredzot vajadzību, jo no 2018.gada būs jauns mācīšanās modelis pamatskolās un tad arī mainīšoties finansēšana.

Tiesa, mākslai jau tagad ir mazāks papildu samaksas koeficients nekā mūzikai. "Šīs atšķirības jau pastāv kādu laiku. Programmā "mūzika" individuāla nodarbība, individuāla instrumenta spēles priekšmeta apguve jānodrošina katram izglītojamam šajā programmā. Savukārt mākslas programmās, protams, ka viņi strādā grupās. Tā nav individuāla skolotāja un skolēna sadarbība," skaidroja Izglītības departamenta eksperte Modra Jansone.

Jau ziņots, ka valdība jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes. 

Taču skolotāju algu izmaksas modeļa novēlotās pieņemšanas dēļ pašvaldības pedagogiem algas par septembri izmaksāja no saviem līdzekļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti