Latviešu tautas dzīvesziņas un kristīgo vērtību atrašanās līdzās nav pretrunīga, bet tikai ļauj labāk saprast mūsu identitāti. Šādu pārliecību, skaidrojot šo abu jēdzienu iekļaušanu Satversmes preambulas projektā, pirmdien LTV raidījumā „Rīta Panorāma” pauda viens no preambulas projekta autoriem, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits. Viņš norāda - šo abu jēdzienu iekļaušana preambulā nav obligāta, taču vēlama.
Preambulas primārā funkcija ir dot saturisku virzienu, ietvaru, ētisku pamatu tālākajam Satversmes tekstam, skaidroja Levits. Viņš norādīja, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā ir atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija ir izveidota.
Levits sacīja, ka nav konkrēta iemesla, kāpēc preambula tapusi tieši šobrīd, bet tā nepieciešama, lai aizpildītu zināmā mērā gandrīz tukšumu, kas ir Satversmē un ko vēlējās jau darīt 1922. gadā, taču partijas nespēja vienoties par tekstu un cilvēktiesību daļu, cerēdami preambulu pierakstīt vēlāk.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
