Levits uzsvēra, ka Rietumos valdījušas ilūzijas, ka Krievija mainīsies un ar šo valsti visu var sarunāt. Pēc prezidenta domām, vienīgā valoda, ko Krievija saprot, ir tā, ka Rietumiem ir jābūt militāri, politiski un ekonomiski spēcīgiem. Tādējādi Krievija apzinātos, ka jebkāds uzbrukums jebkurai NATO dalībvalstij būtu automātisks Maskavas zaudējums.

"Ukraina aizstāv mūsu vērtības savā zemē. Un tādēļ mums ir pienākums Ukrainu atbalstīt. Šī atziņa ir lēnām augusi un aptver lielāko daļu sabiedrības Rietumos, taču nav arī tā, ka nebūtu arī citu domu. Primārais uzdevums tagad ir nodrošināt Ukrainas uzvaru, un Ukraina pati definēs, kad karš beigsies. Tas ir Ukrainas jautājums. Mēs palīdzam Ukrainai tik ilgi, kamēr tas būs vajadzīgs," sacīja Latvijas prezidents.

KONTEKSTS:

Vācijā piektdien, 17. februārī, sākās ikgadējā Minhenes Drošības konference, kur šogad uzmanības centrā ir karš Ukrainā. Bavārijas galvaspilsētā notiekošajā konferencē šogad kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un 90 ministri.

Konference šogad notiek neilgu brīdi pirms dienas, kad apritēs gads kopš Krievijas izvērstā kara sākuma Ukrainā un, protams, ka tieši šis temats caurstrāvo visu konferenci. Konferences dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumiem – kas bija pamatā Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā un kāpēc daudzas valstis vilcinās atbalstīt Ukrainu un nosodīt Krieviju? Daudzas valstis patiesi ir izvēlējušās būt neitrālas, un konferences direktora ieskatā fakts, ka ievērojams skaits valstu nav nosodījušas Krievijas agresiju, liecina, ka nepietiek tikai ar "status quo" aizstāvēšanu.