Intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” Egils Levits atzīst, ka pamatā ir viņa sākotnējā iecere. Viņš arī bilst, ka pašreizējais preambulas projekta teksts ir labs iznākums, kuru veidojot ņemti vērā sabiedrības diskusijas rezultāti. Jēdzienu „valstsnācija” vairs nelieto, bet ir izskaidrots tā saturs. Tas pat esot skaidrāk.
„Katrā ziņā neviens nevar apstrīdēt, ka Latvijas valsts ir izveidota arī, lai nodrošinātu latviešu nācijas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanu, kā tas ir jebkurā Eiropas nacionālā valstī. Šis ir centrālais noteikums šajā ievadprojektā, un tas ir faktiski aizgūts no Igaunijas konstitūcijas," skaidro Eglits Levits.
Par preambulas projektu bijušas asas diskusijas, kā rezultātā Saeimas deputāti ir attiekušies no termina „valstsnācija”. Levits skaidro, ka tas nav bijis pārāk būtisks termins, bet tas ir specifisks konstitucionālo tiesību jēdziens, kas apzīmē to nāciju, kuras valoda un kultūra ir konstitucionāli atbalstāma.
Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija pirmdien atbalstīja Satversmes preambulas jeb ievaddaļas projektu un nolēma to virzīt uz Saeimas sēdi. Parlamenta balsojums par šiem Satversmes grozījumiem pirmajā lasījumā notiks jau nākamnedēļ.
Iepriekš valdošās koalīcijas līgumā solīts pirms Satversmes preambulas pieņemšanas rīkot plašus sabiedriskos forumus, skaidrojot Latvijas iedzīvotājiem preambulas pieņemšanas nepieciešamību un tās saturu.
