Latvijas Radio informēja, ka sapulcē nolemts uzdot Latvijas Radio valdei turpināt prasīt finansējumu darbinieku algu palielināšanai un slodžu izlīdzināšanai no 2020. gada 989 381 eiro apmērā, iekļaujot to bāzes budžetā.Tāpat nolemts pieprasīt politiķiem nodrošināt pietiekamu finansējuma piešķīrumu kā kompensāciju Latvijas Radio iziešanai no reklāmas tirgus. Latvijas Radio aprēķinos balstītā summa 2020. gadam ir 1 787 513 eiro, savukārt 2021. gadam - 3 575 027 eiro.
Radio norādīja, ka pašlaik pieejamā informācija liecina, ka valsts budžeta ietvaros iziešanai no reklāmas tirgus plānots piešķirt nepilnu summu - 1,37 miljonus eiro, kas nesedz faktisko starpību.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to bija vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums. Arī Latvijas Televīzijā (LTV) finansējums nav pietiekams.
Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan LTV atzina, ka ar šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pirmdien norādīja, ka ir rasta iespēja sabiedriskajiem medijiem atvēlēt aptuveni papildu miljonu eiro, tomēr pilnīgi precīza summa vēl nav zināma un pagaidām nav arī zināms, kam un kā šo summu varētu paredzēt tērēt - vai tā būtu izlietojama infrastruktūras atjaunošanai vai atalgojuma celšanai.
