Aizvien nav skaidrības arī par sabiedrisko mediju finansējumu nākamajam gadam

Valdošo koalīciju pārstāvošās partijas cer vienoties par kopīgām prioritātēm budžetam šīs nedēļas beigās. Līdz ar to būtu panākta vienošanās par to, kur un kādos apjomos vēlas pārdalīt papildu budžeta naudas līdzekļus. Šādu mērķi pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pirmdien, 2. septembrī, pauda premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Tas gan nozīmē, ka aizvien nav skaidrības arī par sabiedrisko mediju finansējumu nākamajiem gadiem. 

ĪSUMĀ:

  • Finansējums sabiedriskajiem medijiem – viena no visu koalīcijas partiju kopīgajām prioritātēm, norāda premjers, solot rast risinājumu.
  • Konkrētu naudas summu Kariņš nenosauca, tāpat to neminēja NA deputāts Dombrava, jo tā katru dienu nedaudz mainoties.
  • Opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāts Cilevičs par finansējuma palielināšanu runā piesardzīgi; gaida koalīcijas piedāvājumu.
  • Kopumā dažādiem pasākumiem sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Aizvien nav skaidrības arī par sabiedrisko mediju finansējumu nākamajam gadamAnnija Petrova
    Lai gan politiķi jautājumu par sabiedrisko mediju finansējuma palielināšanu sauc par vienu no prioritātēm, skaidrības par naudas piešķiršanu aizvien nav. Nākamā gada budžeta veidošanā vēl nevienam jautājumam nav pateiks skaidrs "nē" vai "jā", skaidroja premjers. Viņš norādīja, ka jānodrošina sabiedrisko mediju attīstība. Jau iepriekš pieņemts likums arī sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kas paredz zaudēto reklāmas ieņēmumu kompensāciju.

     

    "Diemžēl, kad šo lēmumu pieņēma pirms laika, neparedzēja, no kurienes rast naudu. Tas ir viens no mūsu izaicinājumiem. Šis ir kopīgiem spēkiem jāatrisina.

    Un jābūt arī skaidrībai, jo bez neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem ne mūsu, ne jebkura cita demokrātiska sabiedrība nespēj pastāvēt. Mums ir nepieciešams, lai mums ir neatkarīga prese, kas uzdod kritiskus jautājumus, kas spēj arī analizēt un skaidrot sabiedrībai procesus, kas notiek, kas varbūt no malas visiem nav saprotami. Tam, protams, ir vajadzīgs finansējums. Tā ir viena no visu partiju kopīgām prioritātēm. Risinājumu mēs atradīsim," solīja Kariņš.

    Premjers skaidroja, ka tā ir viena no ļoti daudzām vajadzībām valstī, taču valdības partiju diskusijās tā ir augsta prioritāte. Visos gadījumos esot jāmeklē risinājums un jāprasa efektīva darbība – kā izdarīt vairāk ar iespējami mazāku naudu.

    "Tā, lai nebūtu mūžīgi vienīgais risinājums palielināt un palielināt nodokļus. Tātad šis ir tas līdzsvars, ko mēs valdībā meklējam. Tas nav vienkāršs, bet tas ir atrodams," sacīja Ministru prezidents.

    Konkrētas naudas summas Kariņš gan pagaidām nenosauca.

    Atbalstu sabiedrisko mediju finansējuma palielināšanai pauž arī Nacionālā apvienība (NA).

    Politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava norādīja, ka finansējums sabiedriskajiem medijiem šobrīd iezīmēts kā kopīga partiju prioritāte.

    Turklāt ir arī iezīmēts potenciālais finansējums. Taču konkrētu summu nenosauca arī Dombrava, jo tā katru dienu nedaudz mainās.

    "Ir dažādas versijas, ka varbūt ir nepieciešams visu naudu novirzīt tikai medicīnai un skolotāju algām un pārējām nozarēm neko. Bet, nu, visticamākais variants ir, ka katra partija tomēr uzstās uz dažādu nozaru vajadzību apmierināšanu, tajā skaitā piešķirot atbilstošu finansējumu medijiem," teica Dombrava.

    Arī lielākā opozīcijas spēka – "Saskaņas" – deputāts Boriss Cilevičs norādīja, ka no valsts budžeta būtu jānodrošina pietiekošs finansējums sabiedrisko mediju normālam darbam. Vispirms jākompensē zaudējumi par iziešanu no reklāmas tirgus. Par finansējuma palielināšanu kopumā runā piesardzīgi. Cilevičs sacīja, ka šobrīd gaidot koalīcijas partiju piedāvājumu.

    "Tas būtu jāpalielina, bet tas jau ir konkrēts jautājums, jo, protams, tas finansējums jāsamēro ar citiem budžeta izdevumiem. Skaidrs, ka problēmu ir ļoti daudz. Ir gan skolotāju algas, gan mediķu algas un tā tālāk. Protams, diez vai būtu pareizi to visu neņemt vērā un nodrošināt prioritāru finansējumu tikai sabiedriskajiem medijiem. Tā ka tas viss jāskatās kompleksi," norādīja Cilevičs.

    Šobrīd likumā noteikts, ka sabiedrisko mediju finansējumam jābūt ne mazākam kā iepriekšējos gados.

    Tomēr arī otrdien, 3. septembrī, Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība norādīja uz to, ka esošais modelis nedarbojas.

    Deputāti un iesaistītie apsprieda iespējamo sabiedrisko mediju finansējuma modeli nākotnē. To, ka šī brīža modelis jāmaina, atzina arī atbildīgās apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!"). Diskutēja, piemēram, par iespēju sabiedriskajiem medijiem piešķirt 0,17% no iekšzemes kopprodukta – tas būtu Eiropas vidējais sabiedrisko raidorganizāciju finansējuma līmenis.

    Tērauda norādīja, ka pēc visu ideju apkopošanas plānots rīkot kopīgu diskusiju arī ar finanšu un kultūras ministru.

    Tikmēr sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti