Latvijas medicīnā izsludina ārkārtējo situāciju

Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtējo situāciju, preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").

ĪSUMĀ:

  • Sāks atlikt plānveida pakalpojumus; ar skartajiem pacientiem sazināsies individuāli;
  • Pacienti var būt droši, ka rinda netiek zaudēta;
  • Virkni neatliekamu pakalpojumu turpinās sniegt, piemēram, onkoloģijas pacientiem;
  • Varēs pacientus pārvest uz zemāka līmeņa slimnīcām, lai universitātes slimnīcā dotu vietu smagāk slimam;
  • SPKC aplēses liecina – diennaktī atklāto gadījumu skaits dubultojas ik pa 12 dienām;
  • Mēneša beigās var sasniegt 3400 gadījumu atzīmi dienā;
  • Ap 11–12% nonāk slimnīcā, no kuriem ap 10% – intensīvajā terapijā;
  • Latvija saslimstības ziņā Eiropā jau otrajā vietā;
  • Sliktāka situācija ar vīrusa izplatību radusies "Eiropas mazāk vakcinētajā daļā";
  • Lai samazinātu slimības izplatību, jāsamazina cilvēku kontakti par 40–60%;
  • Tomēr tas uzreiz nedos efektu, jo daudzi pašlaik inficētie jau ir "ceļā uz slimnīcu";
  • Domā par Bauskas un Aizkraukles slimnīcu piesaistīšanu Covid-19 pacientu ārstēšanai;
  • Veselības ministrija aicina atsaukties mediķus, kuri gatavi iesaistīties pacientu ārstēšanā.

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtējā situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu.

Tiek pārorganizēta un ierobežota plānveida stacionārā palīdzība, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) atbilstoši hospitalizācijas plānam pacientus nogādā tuvākajā slimnīcā, kā arī prioritizē izsaukumus. Tāpat pacienti, kuriem sniegta akūtā palīdzība augstāka līmeņa slimnīcā, tālākai ārstniecībai var tikt nogādāti uz zemāka līmeņa slimnīcu vai novirzīti turpināt ārstēšanos mājās ģimenes ārsta uzraudzībā.

Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē iesaista papildu medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimību profila pacientiem, kā arī atšķirīgi plāno darba grafiku, lai maksimāli nodrošinātu personāla iesaisti un pieejamību.

Pavļuts sasauktajā preses konferencē informēja, ka patlaban slimnīcās ārstējas jau vairāk nekā 700 Covid-19 pacienti, turklāt viss liecina par to, ka tuvāko dienu laikā stacionēto skaits pieaugs līdz 800.   

7. oktobra operatīvie dati liecina, ka Covid-19 gultas vietu noslodze ir sasniegusi aptuveni 80%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā Covid-19 gultu noslodze sasniegusi attiecīgi 92% un 63%.

Pavļuts sacīja:

"Cilvēki, kuri bija iecerējuši saņemt plānveida pakalpojumus, – katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientiem un informēs, kuri pakalpojumi tiks atlikti."

Viņš gan mierināja, ka pacienti nezaudēs savu rindu, turklāt ir virkne pakalpojumu, kuru sniegšanu nepārtrauks.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, informējot par aktuālajiem saslimstības rādītājiem un tuvāko nedēļu prognozēm, skaidroja – mēneša beigās jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits var sasniegt 3400 atzīmi, jo gadījumu skaits dubultojas ik pēc 12 dienām. Tas nozīmē, ka jau 19. oktobrī varētu atklāt virs 2300 Covid-19 gadījumiem.

Viņš noraidīja pieļāvumu, ka saslimstības pieaugums saistāms ar vairāk veikto testu skaitu, tieši pretēji – testu pēdējā laikā kļuvis mazāk.

Perevoščikovs arī pauda, ka vīrusa izplatības piebremzēšanai vajadzētu par 40%, bet labākajā gadījumā 60% apmērā samazināt savstarpējo kontaktu skaitu,

tomēr arī tas nedos tūlītēju efektu, jo patlaban ir gana daudz ar Covid-19 slimo, kuri ir "jau ceļā uz slimnīcu".

Perevoščikovs, runājot par Covid-19 izplatību Eiropā kopumā pēdējo septiņu dienu laikā, vērsa uzmanību, ka sarežģītākā situācija ir Baltijā, kā arī Rumānijā un Bulgārijā, turklāt Latvija Covid-19 jau ir panākusi Igauniju un ir saslimstības ziņā ir otrajā vietā Eiropā aiz Lietuvas. Savukārt pārējās Eiropas valstīs situācija normalizējas, un pacēlums, kas bija vērojams vasaras brīvdienu dēļ, lielākajā Eiropas daļā ir pārvarēts. To viņš saistīja ar vakcinācijas aptveri, kas Baltijā un abās Austrumeiropas valstīs ir zemāka.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis preses konferencē norādīja, ka pašreiz Covid-19 gultu noslodze slimnīcā sasniedz 94%, tāpēc nāksies palielināt gultu skaitu, kas notiks uz citu profilu rēķina,

līdz ar to Austrumu slimnīca no 11. oktobra pārtrauks virkni plānveida pakalpojumu, taču saglabās tos pakalpojumus, kurus atlikt nevar, piemēram, onkoloģisko pacientu aprūpi.

Viņš norādīja, ka slimnīca patlaban saskaras ne tikai ar lielu Covid-19 pacientu, bet arī ar citu profilu neatliekamu pacientu pieplūdumu, kā arī savus plānveida pakalpojumu sagaidījušo pacientu pieplūdumu.

Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga skaidroja, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski stiprināta slimnīcas kapacitāte tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā, tomēr katras jaunas Covid-19 gultas atvēršana ir saistīta ar personāla piesaisti no citām struktūrvienībām un nodaļām. Sarežģīta situācija ir ar medicīnas māsu pieejamību, jo viena intensīvās terapijas gulta "prasa" vairāk nekā 4 māsas.

Kreicberga informēja, ka pie iespējas jau arī uzsākta pacientu pārvešana no Stradiņiem uz zemāka līmeņa slimnīcām, lai smagāk slimie varētu rēķināties ar iespēju ārstēties universitātes slimnīcā.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule informēja, ka Valsts operatīvā medicīniskā komisijas sēdē diskutēts arī par Bauskas un Aizkraukles slimnīcas piesaistīšanu Covid-19 inficēto ārstēšanā, taču konkrēts lēmums vēl nav pieņemts.

Aizvien turpinās sniegt šādus pakalpojumus:

  • pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju;
  • staru terapiju;
  • veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā;
  • metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
  • pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
  • invazīvo kardioloģiju;
  • invazīvo radioloģiju;
  • onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
  • veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības; traumatoloģija;
  • akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

Kā līdz šim, slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, bet primāri nodrošinot akūto un neatliekamo palīdzību, tai skaitā jāsniedz palīdzība visiem pacientiem, kuri uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMPD vai vērsušies paši.

Ja būs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība, informēja Veselības ministrijā.

Aicina atsaukties iesaistīsies gatavus mediķus

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju aicina mediķus atsaukties par viņu gatavību iesaistīties.

Veselības ministrija lūdz aizpildīt kopš 2020. gada pavasara pieejamo anketu praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnu studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.

Ministrijā informē, ka arī citās valstīs izmanto šo risinājumu.

"Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas Covid-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu," informēja ministrijā.  

KONTEKSTS:

Arī pērn 10. decembrī veselības aprūpē bija izsludināta ārkārtējā situāciju, kuru atcēla šogad 1. jūlijā, jo situācija slimnīcās bija normalizējusies.

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī 2021. gada vasarā Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem, tomēr tad valdība atkāpās no iepriekš iecerētā luksofora principa un, sasniedzot 120 saslimstības gadījumu atzīmi, nepastiprināja ierobežojumus.

Rudenī, pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties vairāku profesiju pārstāvjiem un lemjot, ka teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās drīkst notikt tikai, ja apmeklētāji un dalībnieki ir potējušies pret Covid-19, izslimojuši vīrusu vai uzrāda negatīvu Covid-19 testu. Taču mediķi un ekspertu grupa pauda, ka ar to nebūs gana, lai mazinātu slimības izplatību un saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem līdzšinējā apjomā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt