Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas Universitātē (LU) jau pavasara semestrī viesstudentu statusam pieteicās ap 70 ukraiņu bēgļu, bet tolaik studijas uzsāka tikai ap 10. Rudens uzņemšanā interesi par studijām izrādījuši ap 40 ukraiņu, no kuriem puse jau slēdz līgumus.
Kādas studijas ukraiņi šeit izvēlas, stāstīja LU pārstāve Jana Saulīte: “Mēs varam piedāvāt vairākas programmas angļu valodā, jo studijās, kas ir latviski ukraiņu studenti diemžēl nevar studēt, bet viņi var studēt Anglistikas programmā, kurā iekšā ir arī Eiropas valodu un Biznesa studijas, kā arī Kultūras un sociālās antropoloģijas programmas, kur pieejamas arī budžeta vietas. Un no procesā vēl esošajiem ukraiņu studiju pieteikumiem lielākā daļa izvēlas datorzinātnes vai biznesa vadību, jo tur arī var studēt angļu valodā.”
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ārvalstu reflektantu nodaļas vadītājs Māris Ginters pastāstīja, ka kopumā šajā sezonā studijās uzņemti jau 5 ukraiņi un par daļu vēl nav skaidrības. Kopumā RSU reģistrēti 30 ukraiņu potenciālo studentu pieteikumi dažādās medicīnas zinātņu programmās, kā arī saņemti vēl vairāki simti e-pasti no Ukrainas, kas apliecina jauniešu interesi par studijām šeit. RSU ukraiņu studentus uzņem ar atbilstošu izglītību un arī pielīdzināmu pieredzi, jo netrūkst studentu, kas vēlas turpināt savā zemē jau iesāktās studijas.
RSU pārstāvis Ginters norādīja: “Vairāk ir tādi, kas studējuši Ukrainā zobārstniecību vai medicīnu 1., 2. vai 3. gadā. Un arī ģeogrāfija ir plaša – mums piesakās studenti no Ļvivas, Kijivas, Harkivas. Attiecīgi tur ir cita izglītības sistēma, bet mums bija pieredze ar studentiem no Ukrainas un mums bija salīdzinoši viegli saprast, kas ir tas, ko viņi ir atsūtījuši. Tāpat mums bija bažas, ka atsevišķiem studentiem var nebūt dokumenti, jo, piemēram, Harkivā vairs fiziski nepastāv universitāte, bet jāteic, ka mums nav neviena studenta, kam nebūtu kādi dokumenti.”
Vidzemes augstskolas pārstāve Daina Ezertēva atzīmēja, ka augstskolā pieteikušies vairāki ukraiņu patvēruma meklētāju bērni, kas kopš kara sākuma vidusskolu pabeiguši Latvijā un var pretendēt arī uz budžeta vietām. Vienlaikus ir arī pieteikumi no jauniešiem, kas vēl uzturas Ukrainā. Angļu valodā maģistrantūrā un doktorantūrā ukraiņu studentiem pieejamas visas programmas, savukārt bakalaura līmenī tikai informācijas tehnoloģiju (IT) studiju programma par kuru arī ir lielākā interese.
Ezertēva stāstīja: “Pielāgot īpaši neko nevajag, jo šī programma jau ir akreditēta īstenošanai angļu valodā un līdz ar to izskatās, ka ukraiņu studentu grupa būs, jo daļa līgumu ir noslēgti, bet konkrētu ciparu nevaru pateikt, jo joprojām pieņemam pieteikumus. Šobrīd vienīgais vairāk cilvēcīgais pārdzīvojums ir par to, vai tie cilvēki, kas izvēlējušies studēt augstskolā un tiešām nokārtojuši visus dokumentus, bet paši vēl nav šeit Latvijā, vai viņi tad spēs šeit nokļūt, nu, tās ir tādas mūsu bažas.”
Daļai ukraiņu studentu jau pašiem ir nepieciešamie angļu valodas zināšanu sertifikāti, kā arī daļai augstskolās jākārto iestājpārbaudījumi. Tāpat Augstskolu likums nosaka, ka jebkuram ārvalstu studentam, esot studijās Latvijā, vairāk nekā 20 nedēļu procesā jāapgūst arī latviešu valoda.
Vairumā augstāko izglītības iestāžu jau pagājušajā mācību gadā uzņēma jauniešus no Ukrainas, taču viņu statuss studiju laikā bija tāds pats kā apmaiņas programmu studentiem. Bet šobrīd uzņemšanas noteikumi pielāgoti tā, lai pilnvērtīgi varētu studēt arī cilvēki no Ukrainas.
KONTEKSTS:
Turpinoties karam Ukrainā, civiliedzīvotājiem no Ukrainas arī 2022./2023. mācību gadā tiks nodrošinātas izglītības iespējas, sākot no pirmsskolas, līdz augstākajai izglītībai. Tāpat plānots turpināt atbalstīt Ukrainas zinātniekus, kas nodarbojas ar pētniecību Latvijas zinātniskajās institūcijās, norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Augstskolas un koledžas ir tiesīgas arī noteikt studiju maksas atlaides Ukrainas civiliedzīvotājiem, un šiem civiliedzīvotājiem ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansētu studiju vietu konkursa kārtībā
