Latvija vēlē jauno Saeimu; līdz plkst.16 nobalsojuši vairāk nekā 39% vēlētāju

13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi iepriekšējās dienās nodeva glabāšanā, nobalsojuši 604 645 vēlētāju jeb 39,06% balsstiesīgie, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Vēlēšanu iecirkņos Rīgā nobalsojuši 190 280 jeb 34,88%, Vidzemē – 176 611 jeb 45,01%, Latgalē – 69 253 jeb 33,12%, Kurzemē – 79 763 jeb 42,55%, bet Zemgalē – 88 738 jeb 41,52% vēlētāju.

Vēlēšanu dienā deviņās stundās no plkst.7 līdz plkst.16 nobalsojuši 570 854 jeb 36,87% vēlētāju.

Rīgas iecirkņos vēlēšanu dienā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 174 437 jeb 31,98%, Vidzemē – 168 720 jeb 43,00%, Latgalē – 65 919 jeb 31,52%, Kurzemē – 76 474 jeb 40,80%, bet Zemgalē – 85 304 jeb 39,91%.

CVK pārstāve par vēlētāju aktivitāti līdz plkst.16Sintija Ambote
    CVK pārstāve Kristīne Bērziņa atzina, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās līdz plkst.16 bijusi zemāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem.

     

    "Salīdzinot ar 2014.gada vēlēšanām, jāsaka, ka tā tendence, ka aktivitāte tomēr ir mazliet neaudz zemāka, saglabājas, un vidēji tā starpība ir apmēram 3%," teica Bērziņa.

     

     

     

    Iepriekšējās dienās iespēju balsi nodot glabāšanā izmantojuši 33 791 jeb 2,18% balsstiesīgo, liecina informācija CVK mājaslapā.

    Ņemot vērā arī iepriekš glabāšanā nodotās balsis, līdz plkst.8 vēlēšanās bija nobalsojuši 3,4% vēlētāju, bet līdz plkst.12 – 21,7% vēlētāju.

    13.Saeimas vēlēšanās par vietu parlamentā sacenšas 16 partiju saraksti. Kopumā Latvijā ir 1 548 100 balsstiesīgo.  Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no plkst.7.00 līdz plkst.20.00, vēlēšanu iecirkņu sarakstu var redzēt CVK mājaslapā un kartē: 

    CVK priekšsēdētājs Arnis CimdarsElla Semjonova

      Arī 121 iecirknī ārvalstīs darbojas vēlēšanu iecirkņi.

      Lai nobalsotu, no vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlas balsot. Biļetenu var atstāt negrozītu vai arī var izrādīt īpašu attieksmi pret kādu kandidātu. Tad vēlēšanu zīmē, rombiņā iepretim tiem kandidātiem, kurus vēlētājs atbalsta, var izdarīt atzīmi „+”. Ja kādu kandidātu ievēlēšana Saeimā šķiet nevēlama, vēlētājs var svītrot to vārdus, uzvārdus. Citas atzīmes netiks ieskaitītas.

      2014.gadā notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās piedalījās 912 349 vēlētāju jeb 58,78% no balsstiesīgajiem, un tā bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas.

      5. Saeimas vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%, 6. Saeimas vēlēšanas 1995.gadā balsoja 955 392 jeb 71,9% vēlētāju, 7.Saeimas vēlēšanās balsoja  71,9%, bet 8.Saeimu vēlēja 71,36%,  9.Saeimā vēlētāju aktivitāte Latvijā bija 60,98%, vēlētāju līdzdalība 10.Saeimas vēlēšanās bija 63,12%.  Savukārt 11. Saeimas vēlēšanās balsoja 59,45%.

      Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014.gadā Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.

      EP vēlēšanas Latvijā pirmo reizi notika 2004.gada 12.jūnijā, kad tajās piedalījās 577 879 jeb 41,34% vēlētāju.  2009.gadā, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām, tajās piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.

      Savukārt 2017. gada pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo iedzīvotāju skaits jau bija lielāks nekā  pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā, un pērn kopumā nobalsoja 729 992 iedzīvotāji jeb 50,56%.  

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti