Polijā, kur nonākusi lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu, tostarp no Krievijas armijas zvērībām cietušās sievietes un meitenes, grūtniecības pārtraukšanu liedz likums. Latvijā abortu var veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai, un tagad tas attieksies arī uz kara bēglēm. Izmeklējumus un ārstēšanas izdevumus segs valsts.

Ar izmaiņām likumā noteikts, ka no kara bēgošajām Ukrainas sievietēm Latvijā būs tiesības ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu, kā arī ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus.

Sievietēm, kuras nolēmušas pārtraukt grūtniecību Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā radušos apstākļu, tai skaitā pārdzīvotās seksuālās vardarbības dēļ, nebūs nepieciešama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa un ārstu konsīlija apstiprinājums. Tāpat paredzēts, ka grūtniecības pārtraukšana būs pieļaujama ātrāk par 72 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas.

Tādējādi tiks nodrošināta vienkāršāka un savlaicīgāka grūtniecības pārtraukšanas pakalpojuma saņemšanas iespēja cietušajām Ukrainas civiliedzīvotājām, teikts likumprojekta anotācijā.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.