Panorāma

Brisele sola ātri izvērtēt Ukrainas pieteikumu dalībai ES

Panorāma

Panorāma

Karā izvarotajām sievietēm Latvijā abortu segs valsts

Latvijā plāno apmaksāt abortu karā Ukrainā izvarotām sievietēm

Ukrainas karā izvarotajām sievietēm Latvijā būs tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ārstēšanu. Veselības ministrijas iniciatīva otrdien saņēmusi valdības atbalstu, bet vēl nepieciešams balsojums Saeimā. Plānots, ka abortus veiks Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Ginekoloģijas klīnikā, kas atrodas stacionārā "Gaiļezers". Tās ārsti atzina, ka izvarošana ir prātam neaptverama vardarbība un bieži piedzīvotais vajā sievieti visu atlikušo dzīvi.

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Polijā, kur nonākusi lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu, tostarp no Krievijas armijas zvērībām cietušās sievietes un meitenes, grūtniecības pārtraukšanu liedz likums. Arī tad, ja apdraudēta mātes dzīvība. Latvijā abortu var veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai, un tagad tas attieksies arī uz kara bēglēm. Izmeklējumus un ārstēšanas izdevumus segs valsts. Taču, visticamāk, izvarotās sievietes jau ir mediķu aprūpē un viņu stāvoklis bieži ir tik smags, ka viņas nemaz nevarētu izturēt ceļu līdz Latvijai.

"Ja tās ir jaunas meitenes, tā nav tikai grūtniecības pārtraukšana, tā ir akūtā palīdzība kaut kur uz vietas, lai likvidētu asiņošanas, plīsumus. Man ir grūti iedomāties, kas tur notiek, jo savā praksē mēs esam redzējušas izvarošanas," teica RAKUS Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete.

Ginekoloģijas klīnikas vadītāja pieļāva, ka zvērīgie noziegumi notikuši alkohola un narkotisko vielu reibumā. Izvarošana notikusi atkārtoti.

"Tā vardarbība varētu būt ar ļoti smagām psiholoģiskām traumām, es baidos, sevišķi jaunās meitenes, kas vēl nav dzīvojušas dzimumdzīvi, viņām tā būtu trauma uz visu mūžu. Nezinu, vai to var aizmirst, vai to var izārstēt," vērtēja Lietuviete.

Ārstei nav skaidrs, cik daudz sievietēm nepieciešama palīdzība un kā viņas nokļūtu "Gaiļezerā", jo transports jāorganizē pašai iestādei. Ja ievainojumi ir smagi un paciente ir guloša, viņu var pārvest tikai ar medicīnas auto, un Lietuva tādos gadījumos ir tuvāk.

Latvijā ir slimnīcas, kuru ārsti privātu apsvērumu dēļ abortus neveic. Taču "Gaiļezera" klīnikā visi deviņi ārsti pauduši absolūtu gatavību palīdzēt karā izvarotajām sievietēm un pārtraukt nevēlamu grūtniecību.

"Tā ir mūsu iekšējā pārliecība, ka tas jādara. Ukrainas situācija ir ļoti īpaša, mēs esam gatavi to darīt," piebilda RAKUS Ginekoloģijas klīnikas vadītāja.

Likumprojekta anotācijā noteikts, ka patlaban Latvijā ne visās stacionārās ārstniecības iestādēs tiek sniegti grūtniecības pārtraukšanas pakalpojumi, līdz to pakalpojuma savlaicīga saņemšana var būt apgrūtināta. Turklāt Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās, kā arī gadījumā, ja grūtniecība ir iestājusies izvarošanas rezultātā, ir veicama līdz grūtniecības 12. nedēļai. Taču līdz pakalpojuma saņemšanai sievietei ir jāsaņem ginekologa, dzemdību speciālista konsultācija, uz kuru nereti veidojas garas gaidīšanas rindas, kas var apgrūtināt pakalpojuma savlaicīgas saņemšanas iespējas.

Attiecīgi, lai vienkāršotu un paātrinātu pieejamību grūtniecības pārtraukšanas pakalpojuma saņemšanai kara laikā seksuālā vardarbībā cietušajām Ukrainas civiliedzīvotājām, paredzēts, ka grūtniecību varēs pārtraukt ne tikai ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā, bet arī dienas stacionārā.

Plānots, ka vienuviet tiks nodrošināta gan ginekoloģiska konsultācija, gan grūtniecības pārtraukšanas manipulācija, kā arī uz Ukrainas civiliedzīvotājiem netiks attiecināta norma, kas paredz, ka grūtniecības pārtraukšanu drīkst veikt ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. 

Vienlaikus plānots, ka lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu konsultācijas laikā pieņems tas ginekologs, dzemdību speciālists, kurš veiks grūtniecības pārtraukšanu, pirms tam sniedzot grūtniecei konsultāciju, tādējādi grūtniecei nebūs jāuzrāda Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktā tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kā arī ārstu konsīlija apstiprinājums.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti