Latvija kā magnēts un «jaunā Skandināvija» – ko paredz «KPV LV» valdības deklarācija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Partija "KPV LV" trešdien, 31.oktobrī, prezentēja savu valdības deklarācijas projektu, kurā uzskaitītas dažādas ieceres gadījumā, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticētu "KPV LV" premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam. Dokumenta projektā minēts, ka Gobzema vadītas valdības primārais mērķis būtu apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā.

Dokumenti

partijas "KPV LV" sagatavotais topošās valdības deklarācijas projekts

Lejuplādēt

5.16 MB

"Latvija kļūs par augošu, nevis sarūkošu valsti tikai tad, ja Latvija būs kā magnēts – tāda valsts, kur esošie iedzīvotāji vēlas palikt un radīt bērnus, aizbraukušie tautieši jūt vēlmi un vilkmi atgriezties, bet citi eiropieši redz Latviju un Rīgu kā Baltijas reģiona centru, dinamisku "jauno Skandināviju," teikts dokumenta "Par taisnīgu un augošu Latviju!" projektā.

 

Deklarācijas projektā norādīts: lai Latvija veidotos par taisnīgu un augošu valsti, valdības darbā ir jāievēro trīs galvenie principi - moderna un ilgtspējīga valsts, sociālā komforta valsts un labi pārvaldīta un droša valsts. Lai to sasniegtu, ir uzskaitīta virkne darāmo darbu dažādās jomās. Dažas konkrētākās ieceres:

Izglītība un zinātne

  • Būtiski pilnveidot pirmsskolas izglītības programmas, kā arī pārņemt skolu tīklu no pašvaldībām valsts pārziņā, lai "reāli" ieviestu vienotus izglītības standartus. 
  • Izglītības kvalitātes celšanai pagarināt mācību gadu, kā arī panākt, lai skolas sekmē mūsdienu pasaulei nepieciešamo prasmju apguvi.
  • Samazināt augstskolu skaitu, novērst programmu dublēšanos, kā arī no 2021.gada ieviest principu, ka vienā studiju jomā valsts budžeta vietas tiek finansētas tikai vienā augstskolā.
  • Palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
  • Pārskatīt mūzikas un mākslas vidusskolu tīklu. 
  • Nodrošināt valsts dotācijas jaunu pašvaldības bērnudārzu būvniecībā.

Veselības aprūpe

  • Veikt "izlēmīgus soļus farmācijas tirgus liberalizācijai".
  • Atcelt teritoriālos ierobežojumus aptieku izveidei un atļaut bezrecepšu zāļu tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās (veikalos, degvielas uzpildes stacijās), lai palielinātu konkurenci.
  • Slimnīcas no pašvaldībām pārņemt valsts pārziņā.
  • Pilnveidot veselības aprūpes finansēšanas likumu, nemainot spēkā esošo principu par sabiedrības solidāru iesaisti veselības aprūpes finansēšanā.

Ekonomika un infrastruktūra

  • Sākot ar 2019.gada 1.jūliju pilnībā pārtraukt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānismu.
  • Izveidot "Top20 eksportētāju padomi" Ministru prezidenta pārziņā.
  • Būtiski ierobežot azartspēles. Azartspēļu zāles drīkstēs atrasties tikai viesnīcās noteiktās pilsētās.
  • Izveidot īpašu institūciju, kas nodrošinās politiski neatkarīgu, profesionālu pārstāvību uzņēmumu padomēs.
  • Apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu.
  • Būtiski palielināt e-paraksta pieejamību, nosakot, ka tas ir bezmaksas pakalpojums.

    VIEDOKLIS

    Ideju par diferencētām nodokļu likmēm vērtē Latvijas Universitātes Biznesa un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš:

    "Šis jautājums ir sarežģītāks nekā tas pirmajā brīdī liekas. Un, ja mēs šādu ieviestu, tas sarežģītu kopējo nodokļu uzskaites sistēmu. Pieņemsim, piemērojot dažādas atlaides uzņēmumiem, uzņēmumu ienākuma nodoklim, tādā gadījumā ir diezgan nopietni jāmaina kopējā nodokļu sistēma atkal Latvijā, kas ir tikko mainīta. Tā kā, es te uzreiz neapgalvotu, ka to būtu prātīgi darīt, jo mēs tikko jau nomainījām nodokļu sistēmu un to katru gadu darīt nevar. Tā kā, par šo es neesmu pārliecināts, būtu nopietni jāpēta. Kas varētu būt, par to tūrisma nodokli. To gan varētu atsevišķās vietās, kā, piemēram, Rīgā vai Jūrmalā, kur ir salīdzinoši liels tūristu skaits. Bet citur Latvijā šādu konkrēti nodokli ieviest būtu diezgan sarežģīti."

     

Budžets un nodokļi

  • No 2021.gada atbrīvot vienīgo mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN).
  • Izstrādāt NĪN un nodevu atvieglojumu mehānismu, lai veicinātu mājokļu būvniecību.
  • Ievērot sabalansēta budžeta veidošanas principus.
  •  Analizēt iespējas ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

Valsts pārvalde, pašvaldības

  • Izvērtēt iespējas apvienot radniecīgu funkciju ministrijas.
  • Valdības sēdes būs slēgtas, lai attīstītu "nepieciešamību paaugstināt diskusiju kvalitāti Ministru kabinetā".
  • Deputātu ministru, valsts sekretāru, ministriju vadošo amatpersonu atalgojuma līmeni pielīdzināt lielāko valsts uzņēmumu atalgojuma līmenim.
  • Veikt "izlēmīgu administratīvi teritoriālo reformu".
  • Pievienot Pierīgas pašvaldības Rīgai.
  • Ierobežot pilsētu un novadu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu – amatā varētu būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Tieslietas un iekšlietas

  • Mazināt privatpersonas maksātnespējas procesa termiņu.
  • Ja medicīnas profesionāļi prasīs, rosināt diskusiju par marihuānas legalizāciju medicīniskiem nolūkiem.

Latvijas Universitātes Biznesa un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

 

  • Atjaunot Policijas akadēmiju kā sastāvdaļu kādā no valsts augstskolām.
  • Izveidot atsevišķu izmeklēšanas iestādi ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, apvienojot Ekonomikas policiju, Finanšu policiju, KNAB un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

Mediji

  • Veikt "sistemātiskus ieguldījumus sabiedriskajā medijā".
  • Nodrošināt pilnvērtīgu Austrumlatvijas apraidi.
  • Nodrošināt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
  • Mazināt "pašvaldību izdevumu ietekmi" mediju telpā.

Sadaļā "Demokrātijas stiprināšana" minētas divas ieceres – nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam Saeimas deputātiem un ministriem, kā arī samazināt partiju atkarību no privātajiem ziedotājiem – sākot no 2020.gada palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām trīs reizes.

KONTEKSTS:

"KPV LV" izstrādājusi un pārējiem politiskajiem spēkiem prezentējusi savu valdības deklarācijas projektu, lai kopīgi to apspriestu un pilnveidotu. Gobzems trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja, ka deklarācijā likts uzsvars uz jautājumiem, kas saistīti ar bērniem, jo valsts spēj attīstīties tikai, ja rūpējas par bērnu interesēm.

Sarunas par nākamās valdības veidošanu turpinās jau ceturto nedēļu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. Valsts prezidents pēc iepriekšējām sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izvērtēja Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) un Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") kandidatūras premjera amatam, bet 26.oktobrī atzina, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs.  

Šonedēļ pēc tikšanās ar triju politisko spēku premjera amata kandidātiem Vējonis atzina, ka pēdējās dienās 13.Saeimā ievēlēto partiju sarunās par valdības izveidi vērojams zināms progress. Līdz jaunās Saeimas pirmajai sēdei partijām jāturpina intensīvas konsultācijas, lai panāktu skaidrību par iespējamo koalīciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti