Viņa norādīja, ka jau maijā Latvija bija gatava uzņemt vairāk patvēruma meklētāju, taču Grieķijā, no kurienes patvēruma meklētāji ieradīsies, formalitāšu kārtošana sokas lēni.
Tiesa, vēl sliktāka situācija ar formalitāšu kārtošanu ir Itālijā. Tur patvēruma meklētāji bieži vien vispār neuzturas patvēruma meklētāju centros un izklīst pa valsti. Tāpēc līdz šim vairāk patvēruma meklētāju Latvijā ir atvesti no Grieķijas un Itālijas. „Tur nav cilvēku, ko pārvietot,” viņa pauda.
Turklāt arī Itālijā formalitāšu kārtošana nebūt nav ātra.
Vaicāta, vai Latvija uzņems sev paredzēto kvotu, Pētersone-Godmane atbildēja apstiprinoši. Daļa no patvēruma meklētājiem varētu būt tie, kuri Eiropā vēl tikai ieradīsies.
Jau ziņots, ka Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 531 patvēruma meklētāju, kas atrodas Itālijā un Grieķijā.
Sākotnējais Eiropas Komisijas plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā. Taču Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. No Ungārijas uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus. Līdz šim Latvijā ieradušies 23 cilvēki, pirmie jau ir ieguvuši alternatīvo statusu.
