Panorāma

Saeimu uzrunā Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs

Panorāma

Panorāma

Latvijā ārkārtas aizbildnība piešķirta 458 ukraiņu bērniem

Latvijā ārkārtas aizbildnība piešķirta 458 ukraiņu bērniem

Latvijā ārkārtas aizbildnība piešķirta 458 bērniem, kuri Latvijā ieradušies, lai patvertos no Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Kāds kopā ar vecmāmiņu, kāds ar lielo māsu vai brāli, vēl kāds ar kaimiņiem – ar tādiem pavadoņiem Latvijā, bez saviem vecākiem, ieradušies vairāki simti Ukrainas bērnu. Daļa uzreiz dodas pie kāda ģimenes drauga vai radinieka, kas sagaida Latvijā. Reizēm mammas pavada, bet pašas brauc atpakaļ uz Ukrainu.

"Tie ir gan radinieki, tās ir vecmāmiņas. Vecākie brāļi māsas, paziņas," stāstīja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.

Lai šiem bērniem nodrošinātu drošu vidi un viņu tiesības, Latvijā ieviesta īpaša ārkārtas aizbildnība. Līdz šim ārkārtas aizbildnis piešķirts 458 Ukrainas bērniem, un šis skaitlis aug pa stundām. Daudzi lēmumi vēl ir procesā. Rīgā 156 ukraiņu bērniem iecelti ārkārtas aizbildņi. Līdz šim visi šie bērni ir palikuši kopā ar sev zināmiem cilvēkiem – saviem pavadoņiem vai sagaidītājiem Latvijā.

Pagaidām Latvijā vēl nav bijusi vajadzība ukraiņu bērnus ievietot mūsu audžuģimenēs vai pie mūsu aizbildņiem. Taču šāds scenārijs tiek vērtēts kā gana ticams un sagaidāms. Tāpēc cilvēki, kuriem ir vajadzīgais statuss un viņi vēlas uzņemties gādību par šiem bērniem, aicināti doties uz savas pašvaldības bāriņtiesu.

"Mums ir cilvēku koordinātes, kas ir izteikuši vēlmi, ja būs šāda nepieciešamība kādam bērnam, ka viņi ir gatavi kļūt par aizbildņiem," norādīja Ērgle.

To darīt var arī cilvēki, kam statusa nav, bet viņi tādu vēlas saņemt. Jāsaprot, ka laika posms, kurā aizbildnis piekrīt rūpēties par bērnu, nav paredzams. Tiek sagaidīts, ka pēc kara bērns varēs atgriezties savā dzimtenē, pie savas ģimenes.

"Šie bērni, kuri ieceļo no Ukrainas kara dēļ, viņi Latvijā nav adoptējami," paskaidroja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova.

Pārsvarā tie ir skolas vecuma bērni. Jārēķinās, ka viņiem uzdos jautājumus par vecākiem.

"Nav tā, ka viņi, teiksim, vakar ir šķērsojuši Ukrainas robežu un šodien viņi ir Latvijā. Tomēr tas ir laiks. Tas ir ceļš. Tas ir laiks, kamēr viņi pārvietojas Ukrainas teritorijā. Apgalvot, ka visiem viņiem vecāki ir starp dzīvajiem, diemžēl mēs arī nevaram. Jo tie kontakti ne vienmēr ir uzturami," stāstīja Gorbunova.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt