Latgalieši vīlušies, ka valsts nesniedz pietiekami atbalstu plūdos cietušajiem

Pašvaldības turpina cīnīties ar plūdu radītajiem postījumiem un ir nepatīkami pārsteigtas par valdības lēmumu, neizsludināt ārkārtas situāciju. Tagad, kad ātri jārisina virkne jautājumu, būtu bijis nepieciešams bez iepirkuma procedūras saņemt un sniegt palīdzību. Pašvaldībām vēlāk var nākties atbildēt, kad uz steidzīgajiem lēmumiem skatīsies Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Daugavpils, Ogre, Pļaviņas un Ilūkstes novada pašvaldības bija lūgušas valdību izsludināt ārkārtas situāciju. Vēlu piektdienas vakarā, kad notika valdības ārkārtas sēde, pieņemts lēmums ārkārtas situāciju tomēr neizsludināt. Tas darīts tāpēc, ka ārkārtas situācija ir nopietns lēmums, kas saistīts ar draudiem valsts drošībai, bet šajā gadījumā iespējams sniegt palīdzību bez šī ārkārtas stāvokļa, skaidroja premjera vietas izpildītājs Artis Pabriks.

"Mēs nesam izsludinājuši ārkārtas stāvokli, jo nonācām pie slēdziena, ka līdz krīzes vadības saukšanai pirmdien, pilnībā varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez šī likuma izsludināšanas. Varam atļaut neizmantot pašvaldībām iepirkuma likumu šādās situācijas. Jo ārkārtas situācijas ir ļoti nopietna lieta, kas apdraud nacionālo drošību," sacīja Pabriks

Daugavpils pašvaldības pārstāvis Aleksandrs Aizbalts skaidro, ka Daugavpilī plūdi vel turpinās: applūst lauksaimniecības zemes, pienu zemnieki izlej un būs jārēķina, kuri lauki jāpārsēj.

„Dievs dod, lai viņi nāktu pretī un uzreiz pēc mūsu lūguma sniegtu palīdzību, tad problēmu nebūtu. Grūta piekļuve pie materiāltehniskajām rezervēm gan glābšanas dienesti tos varētu izmantot, gan valsts policija. Ir speciāls rīkojums, ka tās konkrētā reģionā var izmantot tikai tad, kad ir izsludināta ārkārtas situācija," sacīja Aizbalts.

Daugavpilī situācija ar katru stundu pasliktinās un jādomā, kā evakuēt lopus.

Latgales iedzīvotāji vērtē, ka Latgale vispār neatrodas Latvijā, jo zem ūdens ir 6000 hektāru zemes un 35 kilometri ceļu, bet atbalsts joprojām nav pietiekams, sacīja Aizbalts.

Nepatīkami pārsteigtas par to ir pašvaldības. Ogrē jau tiek novērstas plūdu sekas un, piemēram, lai iegādātos nepieciešamos sūkņus, kas ļauj atbrīvoties no uzkrātā ūdens, nebija iespējams iziet pilnu iepirkuma procedūru. Ogres mērs Edvīns Bartkevičs skaidro, ka, ja būtu izsludināta ārkārtas situācija viņš varētu veikt šo iepirkumu, apejot iepirkumu procedūru. Bet tagad par šo tik nepieciešamo lēmumu var nākties atbildēt Valsts kontrolei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

"Tas ko droši vien gaidīja cilvēki un pašvaldības, ka ar šo lēmumu valdība apliecinātu sava veida solidaritāti, apliecinot, ka tā nav gluži ikdienas situācijas. Valdība nelēma par būtību, bet par juridiskām niansēm. Tas neatspoguļo lietas būtību, bet ir apliecinājums, ka mūsu pārvaldes sistēma ir uzražojusi tik daudz likumu  noteikumu, ka pati tagad maldās," skaidroja Bartkevičs.

Ogre cer, ka valdība piešķirs naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo izmaksas būs lielas. Rēķināts, ka plūdu seku likvidēšana varētu izmaksāt ap 200 tūkstošiem latu. Pašvaldībā jau grozīts savu budžets un 10 tūkstošus latu piešķirti plūdu seku likvidēšanai. Vēl lielāka summa tā varētu būt Pļaviņās, kur vēl tiek tikai apzināti postījumi. Pļaviņu domes priekšsēdētāja Gunta Žilde ir nepatīkami pārsteigta par valdības lēmumu.

Žilde vēl nezina, cik varētu izmaksāt postījumu novēršana, bet jau tagad rēķina, ka pašvaldībai būs jāpalīdz arī iedzīvotājiem, kuru iedzīve plūdos ir izputināta, jo valsts to nedarīs. Ogrē, piemēram, no ledus atbrīvota viena māja, no tās iznesti ap 5 kubikmetri sazāģēta ledus.

"Man prieks, ka valdība mūs tā „mīl”. Ja tas nav apdraudējums sabiedrībai un videi, tad kas ir apdraudējums?! Mums nāk ledus gabali mājās iekšā, cilvēki pārbijušies kāpj otrā stāvā un viņus ved ārā ar laivām. Tas nav apdraudējums? Kas tad ir cilvēka dzīvībai un veselībai? Man nav komentāru par valdības lēmumu. Esmu pārsteigta un sašutusi," teica Žilde.

Pēc gandrīz nedēļu ilgstošiem plūdiem dažādās Latvijas vietās, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka iepriekš applūdušajās teritorijās Pļaviņās, Daugavpils un Ilūkstes novadā situācija ir normalizējusies, bet vairākās vietās Daugavas krastos ūdens līmenis turpina celties un palieņu applūšana turpinās. Tāpat pali joprojām lieli Vidzemes un Latgales mazajās upītēs un ūdens līmenis turpina celties Gaujā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti