"Šodien Balvos ir divi lieli projekti – tas ir vienas ielas remonts, kas skar rūpniecisko rajonu. Mēs tur perspektīvā domājam attīstīt teiksim ražošanu, tūrismu un tamlīdzīgi. Otrs ir siltināšanas projekts skolai. Arī skolai tas ir svarīgi, bet mēs izglītībā, jaunatnē redzam perspektīvu, kas ļoti cieši saistīta ar šo attīstību," saka Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis.
Līdzīgu viedokli pauž arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. "Es varu pieminēt konkrētus objektus, kurus mēs daļēji pabeidzām, daļēji, tas ir darba procesā. Atbrīvošanas alejā liels posms izremontēts un savests kārtībā, tāpat mēs siltinājām no šīs naudas, kuras apjoms bija apmēram 4,5 miljoni latu. Mēs savedām kārtībā daudzas izglītības ēkas pilsētā," saka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņas centrs").
Pašvaldību vadītāji ir vienisprātis par to, ka Latgales attīstības programmai ir bijusi izšķiroša nozīme daudzu nopietnu projektu realizācijai, tāpēc reģionu atbalsta programmas ir nepieciešamas arī nākamajā plānošanas periodā, taču tās līdzekļi vairāk jānovirza uzņēmējdarbības atbalstam. "Mēs ejam ar priekšlikumu, ka tādām programmām ir jābūt visos reģionos: ikvienā – gan Vidzemē, gan Zemgalē, Kurzemē, protams, arī Latgalē," saka Kazinovskis.
"Ja tas turpināsies arī nākamajā plānošanas periodā, ja tiešām saglabāsies Latgales programma jau nevis kā viens projekts, bet kā tiešām programma uz septiņiem gadiem, manuprāt, tas būs pozitīvi. Galvenais, ka tas novirziens, kur mēs to naudu apgūsim no LTG programmas - uzņēmējdarbības attīstība, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība un ar to saistītas attīstība, tad rezultāti vēl jaudīgāki un vēl nopietnāki būs," saka Bartaševičs.
Lai izvērtētu līdzšinējo pieredzi un kopīgi veidotu ilgtermiņa stratēģiju Latgales reģionam kopumā, jau tuvākajā laikā plānots organizēt plašu konferenci, kurā piedalīsies ne tikai pašvaldību un plānošanas reģiona pārstāvji, bet arī atbildīgie ministriju pārstāvji.
